|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Kad maza meitene saniķojas, jo ir nogurusi, aizvainota un pati nesaprot, ko vēlas, pieaugušie viņu vai nu nosoda par sliktu uzvedību un izolē, vai arī cenšas novērst viņas uzmanību pašai no sevis, piemēram, uzaicinot: «Nāc, es tev palasīšu pasaciņu!»
Kārtējā pasaciņa par princesi un princi meiteni tiešām nomierina, kreņķis aizmirstas, pasakas burvība pārņem, līdz mazā iemieg.
Pasaku princeses meitenēm ir tik saprotamas un tuvas, jo pašas taču bieži nonākušas līdzīgā dvēseles stāvoklī — jūtas tikpat nelaimīgas un žēlojamas! Bet tad nāk glābējs princis, kurš atpestī nabadzīti no bēdām, un sākas mūžīga svētlaime: «Tā viņi dzīvoja ilgi un laimīgi...» Te nu viņas ir — mazās Hēras, kuras, tāpat kā visi, vēlas būt laimīgas. Tikai laimi viņas gaida atnākam roku rokā ar princi — vīrieti, vīru.
Rozā — meitenēm, zilais — puikām
 |
Reklāma |
|
|
Taču, kā zināms, pasakas ir pasakas un dzīve ir dzīve, pati ar savām reālām patiesībām. Un pirmā no tām ir, ka mazie zemes prinči — nākamie vīrieši, no kuriem tiek gaidīta princešu glābēja, visu meiteņu sapņu piepildītāju misija, — neko par to pat nenojauš. Viņiem ir pašiem savi sapņi un pasakas, kam ar princesēm nav nekā kopēja. Un visbiežāk, izcīnījušies ar visvisādiem mošķiem un briesmoņiem, viņi no princesēm pat labprāt atsakās, nu, gluži kā Annas Brigaderes Sprīdītis.
Princeses nemaz neiederas viņu — īstu vīriešu — pasaulē. Uz to skaidri norāda rotaļlietu plaukti veikalos. Ar rozā iekrāsotie iepakojumi iezīmē meiteņu pasaules robežas. Tur mīt prinči, princeses, mazuļi un puķu romantika. Savukārt zemes toņu iepakojumi (zils, zaļš un brūns) iezīmē zēnu pasauli. Tur dzīvo pirāti, visādi briesmoņi un supervaroņi. Tā ir automašīnu, tehnikas un ieroču pasaule.
Un kas gan vienojošs ir starp abām pasaules daļām? Neko tādu neizdodas ieraudzīt. Vai var iedomāties kādu harmonisku kopīgu spēli, kurā līdzvērtīgi piedalītos abu pušu varoņi? Trauslās, sapucētās princeses kopā ar saviem sapņu prinčiem, nonākot pirātu, vienaču, robotu, monstru un bruņojuma ielenkumā, visdrīzāk justos nožēlojami vai arī augstprātīgi noraudzītos uz zemes dēliem ar slēptu vai neslēptu nicinājumu. Un ko gan citu kā vien izsmieklu un nicinājumu tāda vīzdegunīga princese varētu izraisīt pretējā pusē?
Par tādu patiesību rozā sapņa apņemtās mazās Hēras pat nenojauš. Viņas ieaijātas savā pasaku, fantāziju pasaulē gaida prinčus, lai beidzot būtu laimīgas un pilnvērtīgi dzīvotu. Pieļausim iespēju, ka tomēr ir izņēmumi — ka ir arī puikas, kuriem patiešām patīk pasakas par princesēm un prinčiem, un arī viņi labprāt spēlējas ar rozā lellēm. Un cerēsim, ka viņiem nesagribēsies pašiem kļūt par princesēm. Ja tā, tad Hēru rozā sapņiem par prinčiem būs lemts piepildīties un viņas tiešām dzīvos ilgi un laimīgi.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
