Iznākusi Tesas Hedlijas grāmata «Vecāku guļamistaba» [1]

«Apollo», izklaide@apollo.lv
Piektdiena, 22. augusts (2008) 00:56

Izdevniecība «Dienas Grāmata» lasītājiem sarūpējusi Tesas Hedlijas romānu «Vecāku guļamistaba», ko no angļu valodas tulkojusi Aija Uzulēna.

Keita Flinna vienmēr bijusi gaišu galvu, audzināta uzskatīt sevi par ko īpašu. Tagad četrdesmit trīs gadu vecumā viņa atteikusies no akadēmiskas karjeras Londonā, lai atgrieztos Velsā savā lielajā mājā Firencē un aprūpētu māti. Kad Keita satiek sendienu draugu Deividu Robertsu, šis cilvēks sāk apdzīvot viņas domas. Deivids ir precējies, racionāls, uzticams — no tiem, kas kavētos sākt sakaru.

Tomēr Deivida laulība nav tik drošticama, kā izskatās. Deivids meklē mierinājumu Firencē, kur ar Keitu var runāt par mūziku. 

Arī Deivida septiņpadsmitgadīgais dēls Džeimijs izjūt Firences, tās grāmatu un vēstures magnētisko spēku. Džeimijs ir Keitai tuvāks nekā viņa tēvs. Kādu vakaru viņš iedzēris un izmisis ierodas Firencē…

Reklāma

«Hedlijas literārais stils ir diskrēts kā labs uzvalka griezums. Viņa raksta ar elegantu pārliecinātību,» raksta Patriks Geils no «Independent». 

«Hedlijas vērīgums pret sievietes vēlmēm un vilšanos atsauc atmiņā Virdžīniju Vulfu, tomēr viņa uzsver slēptas dziņas, kam Vulfa netika pievērsusi ne mazāko vērību.[..] «Vecāku guļamistaba» ir kā šaha spēle, kur manevrus veic kvēlojoša erotika, radot neparedzamu iznākumu,» — tā «The New York Times».

«Hedlija jūt līdzi saviem īpatnajiem, ietiepīgajiem un impulsīvajiem varoņiem, necenšoties viņus attaisnot. Kaislīgais trijstūris starp Deividu, Keitu un viņa dēlu neļauj šim mierīgajam vēstījumam pārtapt meditatīvā žūžošanā,» — «Publishers Weekly».

«Patiešām brīnišķīga proza. Hedlijas darbi ir absolūti lieliski, bez liekas pļāpāšanas vai samākslotības. [..] Labi pārdomāts, reālistisks un pāri visam — baudāms,» — «Newsday».

«Jau no pirmajām rindām rodas sajūta, it kā rakstniece būtu zināma un viņas darbi — patikuši jau sen… Tesa Hedlija ir pārliecinoši mūsdienīga — viņa ir tā rakstniece, kuru, paši neapjaušot, esam gaidījuši,» raksta Anna Enraita, «Guardian».

Materiāls publicēts sadarbībā ar Dienas Grāmata