|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Šodien Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā notiek svarīga operācija ar nosaukumu «Ronis-3» — no Bolderājas ostas ar Krasta apsardzes kuteri «Kristaps» Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos paredzēts izlaist trīs zoodārzā izaugušos ronēnus Actiņu, Rīmčiku (no vārda «rīma») un ventspilnieku «krustbērnu» Puzi.
Šajā pavasarī, kā jau ierasts, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā nonāca krietns pulciņš jūras krastā atrastu roņu mazuļu. Pateicoties Ivonnas Heideres, Kristīnes Jačmenkinas un citu dzīvnieku kopēju pūlēm, izdevās izbarot piecus pelēkos ronēnus, kuriem vēlāk pievienojās arī zoodārzā 24. februārī piedzimušais ronēns Puzis.
Domājot par mazuļu tālāko likteni, tika aptaujāti daudzi ārvalstu zoodārzi, taču mājvietu nebrīvē ronēniem tā arī neizdevās atrast, tāpēc izlēma tos atlaist jūrā, tiklīdz tiek sasniegta atbilstoša kondīcija.
Trīs ronēni ar Krasta apsardzes palīdzību jūrā devās jau jūnijā, un nu kārta pienākusi arī Actiņam, Rīmčikam un Puzim. Arī turpmāk zoodārzā paliks pelēko roņu pāris Puika un Eze, kuri ik dienu plkst. 14.00 priecē zoodārza apmeklētājus ar priekšnesumu programmu.
 |
Reklāma |
|
|
Zoodārzā izaugušo pelēko roņu atlaišana jūrā notiek jau kopš 2003. gada, kad dabā atgriezās ronēns Admirālis. 2004. gadā no Rojas Krasta apsardzes kuteris jūrā devās ar pirmo Rīgas zoodārzā dzimušo pelēko ronīti Apoloniju un krastā atrasto ronēnu Apolonu. Kopumā Baltijas jūrā atgriezušies jau gandrīz 10 pelēkie roņi, kuri pirms izlaišanas tiek iezīmēti ar krāsainām pleznu zīmēm. Jāpiebilst, ka roņi jūrā nonāk tikai pēc 50–60 kg svara sasniegšanas un šāda kondīcija tiem ļauj bez ēšanas iztikt vairākas nedēļas. Tā kā nav saņemtas ziņas par iezīmētu roņu atrašanu, ir pamats cerēt, ka tie veiksmīgi iemācījušies medīt zivis un iedzīvojušies savvaļā.
Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā visvairāk izplatītā (uzskaitīti 10–15 tūkstoši) un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga. Tā ierakstīta apdraudēto sugu sarakstā (Pasaules Sarkanajā grāmatā). Lai arī Latvijas Dabas muzejs pelēko roni izsludināja par 2008. gada dzīvnieku, šai sugai 2008. gads bijis visai neveiksmīgs, jo siltās ziemas dēļ būtiski palielinājās mazuļu bojāeja uz nelielajām saliņām pie Sāmsalas, kur ir galvenās šīs Baltijas jūras daļas pelēko roņu dzemdību vietas. Šogad atšķirībā no roņiem labvēlīgiem gadiem saliņas neieskāva ledus lauki un ronēni dzima uz sauszemes, pārmērīgā blīvumā. Igaunijas roņu pētnieki uzskata, ka šogad pelēko roņu mazuļu mirstība pārsniedz 30% (labā gadā aptuveni 5%!).
Vēl nopietnāk siltā ziema ietekmēja otru Baltijas roņu sugu — pogainos sīkroņus (nerpas), kuri dzimst uz Pērnavas līča ledus. Šoziem līcī ledus nebija un bojā gājuši visi krastā dzimušie mazuļi.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
