|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Cik vien sevi atceros, esmu to darījusi. Sākumā gan nenojautu, ka tas ir TAS.
Atceros pašu pirmo reizi. Man bija kādi pieci gadiņi, bērnudārzā ģērbāmies āra pastaigai, man šausmīgi gribējās čurāt, bet tualete bija aizņemta. Apsēdos uz sola pie skapīšiem, satinu kājiņas serpentīnā un cietos, cietos... Tā sasprindzināju čuriņu, ka notika negaidītais — ciešanu vietā piedzīvoju neaprakstāmu, absolūti neizskaidrojamu baudu.
Atceros aukles acis — viņa saprata, bet, par laimi, nesarāja mani. Neteica ne vārda — ļāva man izpausties. Paldies, paldies, paldies viņai!!! Pēc tās reizes šad tad mēdzu aizlavīties pie sava skapīša un aizturēt čuriņu pat tad, kad čurāt negribējās... Man, bērniņam, bauda saistījās nevis ar manu ķermeni, bet ar vietu, kur notika šis brīnums.
Tagad esmu pieaugusi sieviete, sen sapratusi, ka brīnums ir manī — tam nav vajadzīgs ne skapītis, ne konkrētais sols, tomēr arvien to daru tikai tā: apsēžos Mazās nāriņas pozā, saviju kājas serpentīnā un pumpēju konkrētus muskulīšus. Pumpēju tik ilgi un arvien pieaugošā intensitātē, līdz tieku galā.
 |
Reklāma |
|
|
Tikai ļoti reti man tas neizdodas. Ar pirkstiem sev nepieskaros vispār. Man nav pat jāizģērbjas. Varu to izdarīt jebkur, kur vien ir stabils, ciets sēdeklis un varu stingri atbalstīties uz rokām. Esmu to darījusi pat pie kolēģes rakstāmgalda. Pie manējā nebija vietas, kur izstiept garās kājas.
Bauda ir neaprakstāma! Šie orgasmi vienmēr ir skaļi un ārkārtīgi spēcīgi. Turklāt ar mazām pāris minūšu pauzītēm es varu sasniegt kulmināciju pat trīs četras reizes no vietas. Pat vairāk. Jā, īstus, fiziskus orgasmus. Tikai pāris vīriešu spējuši man sagādāt ko līdzīgu.
Manām «nāriņām» nav nekāda sakara ar seksa badu, lai gan īstu seksa badu nekad neesmu piedzīvojusi, un vienīgajā mēnesi garajā diētā ne reizes sevi tā arī nesamīļoju. Visbiežāk man to gribas tieši pēc lieliska seksa, pēc kaislīgām, pilnīgi piepildītām naktīm vai dienām ar mīļoto. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka esmu palikusi neapmierināta. Gluži otrādi — tas ir kā bonus pluss vīrietim, kurš spēj manī vēl ilgi pēc tam uzturēt piedzīvotā kaifa atbalsis.
Tad es fantazēju par viņu, par mums. Pārējās reizēs nedomāju vispār neko — es zinu, ko daru un kāds būs rezultāts, man nav jāuzkurinās ar fantāzijām. Ir bijuši gadījumi, kad pēkšņā vēlme uzpumpēties rodas no erotiskām bildītēm vai kino. Ja tā ir filma, uzlieku uz pauzes, pāris minūtēs tieku līdz troksnim, tad palaužu pauzi, atkal apstādinu... kamēr sāts ir remdēts.
Īpašu baudu man sagādā tās reizītes, kad zinu — mīļotais vīrietis ir darbā, un es viņam uzrakstu īsziņu: tikko izdarīju TO, un tūlīt būs vēl... Viņš zina, par ko es runāju, un es zinu, ka viņu tas pamatīgi uzkurina. Arī viņš man mēdz uzrakstīt ko līdzīgu.
Vibratora man nav, un es pat nezinu, vai vajag. Bet es nesaku nē. Mēs abi esam par to runājuši. Reiz pat pajautāju: «Kā tev liekas, man tas notiek vairāk tā kā iekšā vai ārpusē?» «Man jau liekas, ka ārpusē,» viņš teica. Tad kam man vibrators? Es dievinu prasmīgus vīrieša pirkstus!!! Un mani pirksti iet tiem palīgā. Bet tikai divatā esot. Solo numuros, kā jau teicu, manas rokas ir iekrampējušās sēdeklī.
Kas labāks — solo vai duets? Nespēju izvēlēties, jo man tie nav atraujami viens no otra. Drīzāk varu pateikt — labāk skaists solo, nekā neprasmīgs vīrietis. Viennozīmīgi!
Bet ja vīrietis prasmīgs? Brīnišķīgi! — tad solo pēc tam. Bonus pluss.
|
|
|
Gultā — ar vai bez bumbiņām?[68]
Tuvs vibratoram ir dildo, mākslīgs penis no cietas lateksa gumijas....
|
Vīrs nespēj mani apmierināt![355]
Divdesmit piecus gadus vecā Rita stāsta par saviem pārdzīvojumiem:
...
|
|
|
|
 |
Vairāk par šo tēmu |
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
