|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Tumšādainā dejotāja nomet vēl pēdējo apģērba gabalu un, skatītāju ovāciju pavadīta, pagriežas ar seju pret mums...
Sākumā plauksta vēl piesedz, bet tad lēnām atklāj gludi izskūto kaunumu. Tūliņ pēc tam viņa jau ir sēdus, ātri pārmet kāju pār kāju un jau atkal ir ar pēcpusi pret improvizēto rampu. Četrrāpus. Stingrais, nevainojami veidotais un trenētais, maksimāli atšautais dibens sunīša pozā ļauj saskatīt it visu. Redz, kā! Nēģerietēm tā vietiņa ir tumši pelēka!
Kolēģa dzimšanas dienas svinības piektdienas vakarā beidzās tik vētraini, ka visi barā paņēmām divus takšus un devāmies uz izstāžu zāli «Ķīpsala», kur uzbudinošā tvanā virmoja izstāde «Erots».
Man blakus stāv darbabiedrs Juris. Viņš satver mūs abas ar Aiju ap vidukli, pievelk klāt un, acis no dejotājas neatraudams, aizsmacis čukst: «Skatieties, meitenes! Redziet, kā jums jādara, lai mums, vīriešiem, patiktu!»
 |
Reklāma |
|
|
Atliecos atpakaļ un izbrīnīta skatos uz viņu. «Jā, jā! Neskaties uz mani, bet uz viņu un mācies!» mazliet aizvainotā balsī uzstāj Juris. Tad viņš atlaiž mani un virzās tuvāk skatuvei.
Mums, vīriešiem! Manuprāt, nav nekā dumjāka par pamācībām: «Mīļās sievietes! Dariet mums, vīriešiem, šitā un tā, sagādājiet mums šādu baudu, tad arī mēs uzvedīsimies labi un nevazāsimies apkārt pie citām sievām!»
Ja vīrietis uzņem šādu dziesmu, no viņa jāsargās kā no uguns! Jo sieviete jau ir tā veidota, ka ir gatava atdot sevi visu, izpildīt katru mīļotā lūgumu, vienalga, vai tas skar guļamistabu, virtuvi vai vēl kādu citu sfēru. Kā rāda mana pieredze, tieši sieviete savā atdevīgumā parasti ir zaudētāja brīžos, kad attiecības lūst un zūd.
Esmu savam mīļotajam dejojusi striptīzu. Sagaidīju viņu mājās ar priecīgu buču: «Nopirku sev sarkanus zābaciņus!» Viņš atbildēja bučai, ielēja sev glāzi vīna, atzvila pusguļus gultā: «Parādi!» Laimīga atskrēju viņam blakus ar kārbu rokās. «Skaisti!» viņš apliecināja. Bet tad novilka manu mājas halātiņu un, skūpstot kaklu uz pakauša (kur man tas patīk vislabāk!), palūdza: «Nodemonstrē man tos!»
Es biju kaila. Viņš — apģērbies. Kailums ir neaizsargāts, un tieši tāda, lai arī uzbudināta, es jutos. Mana mūzika bija kāda pieklusināta melodija, kas skanēja no blakus istabas. Es dejoju viņam, mazliet nobijusies, būdama diezgan neveikla, jo neesmu taču profesionāla dejotāja, tomēr vēlēdamās sagādāt prieku un baudu. Viņš bija sajūsmināts un atbildēja ar vienu no lieliskākajiem seksa brīžiem. Bet šis priekšnesums man nenāca viegli. Es biju verdzene sava padišaha, kaut ļoti mīlēta, priekšā.
Vai es jel kad esmu pati saņēmusi tikpat daudz pašatdeves? Bet man jau to nemaz nevajag! Diez vai es gaidīju, lai atbildes gājiens būtu klaji seksuāls. Man būtiski, lai atbildēts tiktu ar maigumu, uzticību un uzticamību. Zinu tikai to, ka līdz striptīzam (un minetam, un anālajam seksam, un vēl daudzām un dažādām lietām, kurās sieviete pārkāpj kādu būtisku robežu savā seksuālajā pašatklāsmē) attiecībās ir diezgan tāls ceļš ejams.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
