|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Foto: Vita Kolta
Patīkami ir jūsmot par Mīlestību, kas atainota mākslas darbos.
Mīlēt var visu: cilvēkus, dabu, dzīvniekus..., bet iemīlēties var tikai cilvēkā.
Iemīlēšanās nav Mīlestības obligāts priekšnoteikums. Iemīlēšanās ir seksuālu hormonu uzliesmojums, kas ātri pāriet, ja seksuālā iekāre tiek apmierināta, vai arī pārvēršas naidā, ja nav pozitīvas atbildes reakcijas.
Izteicienam «No mīlestības līdz naidam ir viens solis» ar Mīlestību nav nekā kopēja. Pareizi būtu teikt: «No iemīlēšanās līdz naidam — viens solis», jo abas šīs emocijas ir pakļautas bailēm.
Mīlestība neizgaist, ja reiz radusies. Kurš saka, ka Mīlestība ir zudusi, tas nezina tās noslēpumu. Izgaist var tikai iemīlēšanās. Tā ierodas kā ciemiņi, kurus ilgi esam gaidījuši. Sākums ir tik jauks, bet tad ciemošanās pārvēršas par gatavām mocībām, ja otrs mūs aizvainojis ar atteikumu, izsmieklu vai kā citādi...
 |
Reklāma |
|
|
Visbiežāk mēs tā arī dzīvojam no vienas iemīlēšanās līdz nākamajai. Tāpēc, ka Mīlestība mums netiek ieaudzināta. Neviens to pie mums nav atvedis. Neviens nav izskaidrojis, kā var vienkārši par cilvēku priecāties, neprasot nepārtrauktu samaksu par to, ka mēs viņu esam izvēlējušies. Mīlestība nav pieejama bez darba, bez dvēseles izkopšanas, bet iemīlēšanās — ir, tāpēc ka to nosaka cilvēka fizioloģija.
Un nevajadzētu sajaukt Mīlestību ar dzimtas turpināšanas instinktu. Pēdējais pamatojas bailēs no nāves (ja nedzemdēsim bērnu, pēc mums nekas nepaliks), bet Mīlestība ir brīva no bailēm.
Secinājums
Patīkami ir jūsmot par Mīlestību, kas atainota mākslas darbos un atbilst standartam «viņi dzīvoja ilgi un laimīgi, līdz kopā nomira», bet ar reālo dzīvi tam maz kopēja. Mākslas darbi, rakstnieku fantāzijas ir viena lieta, bet dzīve — pavisam kas cits. Mīlestība, iemīlēšanās un laulība ir trīs suverēnas parādības, kuras katra atsevišķi piedzīvojamas un atšķirīgi kopjamas. Mīlestība ir katra paša dvēseles darba rezultāts. Iemīlēšanās — patīkamas emocijas, ja vien apzināmies un rēķināmies ar to nepastāvību. Laulība ir cilvēku savienība kopīgai izdzīvošanai.
Ja turpināsim laulībā meklēt pilnīgo Mīlestību, būsim aizvainoti, satraukti un neapmierināti. Uz Mīlestības ideālā fona laulība vienmēr izskatīsies visai nožēlojami. Mums kopš bērnības iestāstīts, ka bez Mīlestības laulība ir pazemojums un kauns. Ja tā nebūtu, tad par svarīgāko laulībā pamatoti izvirzītos godīgums un vēlēšanās vienoties par savstarpēju atbildību. Līdz ar to atmosfēra ģimenēs mainītos — kļūtu veselīga. Arī laulību ceremonijā izrunātais solījums nepaliktu tikai gaistoši vārdi, bet iegūtu noturīgu, reālu saturu.
Atļaušanās. (Eseja vai mīlas lirika)[1]
Šī ir jauka franču stilā rakstīta eseja par attiecībām, par...
|
|
|
Kailums un Franču dārzs (Esejas vai mīlas lirika)[8]
Šis ir stāsts par alkām pēc absolūtas mīlestības.
|
Saldsērīgā. (Eseja vai mīlas lirika)[27]
..klau, Žak, vai tu vari pateikt, kāpēc visi tie dzejnieki un rakstnieki...
|
|
|
|
 |
Vairāk par šo tēmu |
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
