Vīrietis zem ragiem

Foto: Jānis Knāķis

Skumjākais ir tas, ka gandrīz visi saka — es esot lupata...

Es neesmu lupata! (Ragneša vēstule) [425]

Aldis
Trešdiena, 30. jūlijs (2008)

Gribēju uzprasīt par kreisajiem soļiem. Ja vīrietis ir aizgājis pa kreisi, tas ir nosodāmi. Pieņemsim, ka tas ir piedots, vismaz vārdos. Bet ja to ir izdarījusi sieviete? Un daudzu gadu garumā?

Nē, ne pastāvīgi mīļākie, bet, kā viņa teica — lai saglabātu sevī sievieti. Un pēc visa atklāšanas, savu kļūdu saprašanas un vārdos izteiktas vēlmes sākt visu no sākuma izrādās, ka vecie niķi turpinās. Tagad mums uzradies nākamais sievietes izjūtu nezaudēšanas speciālists. Pat īpaši negaidot, kamēr iepriekšējie stresi pazūd.

Lasīju: ja sieviete kaut ko tādu ir sākusi, tas ir kā narkotika — nevar apstāties. Un to saka pašas sievietes, kas tā darījušas un jutušās.

Protams, es pats arī neesmu bijis nekāds eņģelis, ne tuvu. 20 gadi laulībā, rutīna, kopīgs darbs. Visu laiku kopā, sīki kašķi... Vakarā kašķis it kā neturpinās, bet neviens nesāk tuvošanos — viens aiziet gulēt (cīrulis), otrs paliek pie datora vai TV (pūce). Pilnīgi saprotu viņu, ka meklēja kaut kādas jaunas emocijas, tā sauktos taureņus vēderā.

Reklāma

Viss it kā cauri, saprasts un piedots (cik nu spēju pagaidām), bet grūti tikt tam visam pāri.

Protams, nerīkojos smuki, bet radās šādas tādas aizdomas (a ko?! — nervi ta' pliki, pliki), un ielīdu, kur nevajag. Protams, vieglāk nekļuva, toties aizdomas apstiprinājās — ir cits cilvēks. Kas ir starp viņiem, pagaidām nezinu, bet slēpts tas tiek pamatīgi. Un es taču nevaru biznesa sievieti kontrolēt un aizliegt viņai kaut kur braukt un iet. Pagaidām valdos un cenšos savākties. Ja nu es savā slimajā fantāzijā tikai esmu kaut ko sadomājies?

Citādi jau viss O.K., viņa šķirties negrib, es it kā arī negribēju. Attiecības tagad ir kā medusmēnesī. Bet dvēselē sāp! Zini, tā jau nemaz visu uzrakstīt nevar, bezmaz stāsts sanāk. Nezinu, dzīvos — redzēs.

Var jau būt, ka tik garā kopdzīvē ir tikai normāli, ka abi pa malām meklē trūkstošās emocijas. Tad arī savstarpējā dzirkstele parādās, it sevišķi, ja abi nojauš par otra sānsoļiem. Tad katrs vēlas parādīt, ka viss ir kārtībā un ir tik labi ar partneri! Un tā arī varbūt ir? Jo īstenībā jau cits ir tikai tā, asumam. Un ne jau cits būs grūtā brīdī balsts. Protams, ja ar to var sadzīvot.

Tas viss, kas ir bijis agrāk un pēdējā gada (ārprāts, jau gada!) laikā, tā vienkārši nav uzrakstāms.

Tu varbūt saki, jauns un tīrs jāizveido. Bet vai tas vispār ir iespējams? Pēc visām tām mielēm un nogulsnēm, aizdomām, šaubām? Jo man jau tieši tās viņas pašreizējās attiecības ir šoks. Es vienkārši tagad nesaprotu, kur vēl ir problēma? It kā mēģinu būt tāds, lai būtu viņā tā interese, lai es būtu tas stiprais plecs. Bet... Tātad vai nu neesmu, vai viņai vienkārši gribas iztrakoties.

Man kāda sieviete (paziņa, šķirtene, vecāka par mani, respektīvi — gudrāka droši vien) teica, ka mana sieva droši vien ir sajutusies iekārojama, varoša, noteicēja pār savu laiku un finansēm, un šī brīvības izjūta ir kā narkotika, vienkārši nevar tai turēties pretī.

Sieva pat saka man, ka es arī varot pamēģināt ko citu, saprotot, ka arī man droši vien gribas izbaudīt kādu citu sievieti, kādas citas izjūtas. Un saka, ka pat neiebilstu, ja vien es to neafišēšu un daudzmaz pieņemami mācēšu pateikt, kur, teiksim, šovakar esmu bijis. Tipa, neizprašņās, pieņems par patiesību to, ko teikšu.

Nu, kā to izskaidrot? Bet nē, šķirties noteikti negribot, esot labi ar mani gan gultā, gan dzīvē. Esot patīkami kopā kaut kur iziet, pie draugiem, sabiedrībā. Gribot ar mani ceļot (tagad pamazām varam sākt to atļauties). Nu, kas tas ir?

Es nezinu, vai nežēlīgi sāp viņai. Tiesa, jūtas laikam ne pārāk omulīgi, jo no rītiem ceļas baigi agri, nenākot miegs. Tā bija arī toreiz, kad uzradās tas pirmais kadrs. Tikai toreiz bija aizbildinājums, ka darbā smagi iet.

Mūsu puika (tagad šim 16) mūsu iespējamību izšķirties (ir par šo un to lietas kursā) ir novērtējis ārkārtīgi negatīvi. Kā ezis, var just, ka ir viņam kaut kāda sāpe iekšā. Varbūt jāpamēģina būs ar viņu parunāt, bet to laikam nedaudz vēlāk, jo domāju, ka nākammēnes daudzmaz visu salikšu pa plauktiņiem.

Skumjākais ir tas, ka gandrīz visi saka, ka es esot lupata, ja to paciešot, un man ir jāiet prom no viņas. Ko es te mokos? Saka, vēl pietiekami jauns esot un pat vēl kādu savu bērnu varot uzaudzināt. Varbūt tiešām tā ir?

Rakstam ir 425 komentāri

Vēl par šo tēmu

Kāzu pāris Izraugies šo! Visstabilākais ģimenes modelis![535]
Vai laimīga laulība ir tikai sapnis vai tomēr iespējama realitāte?...
Disene Jūsu partnerattiecības (Ar piemēriem no dzīves)[5]
Kā rast līdzsvaru, kas ļautu saglabāt sevi un vienlaikus būt...
Telefons un banāns - jauka kombinācija Īsziņa ar kontroli[507]
Sieva ieiet dušā, vīrs metas pie somiņas, paķer viņas mobilo...
Sazobes likumi (Atbilde ragnesim)[276]
Cik saprotu, 20 gadi laulības dzīvē ir darījuši savu. Rezultātā...
Pāris ēnā Būt kopā vai — nešķirties? (Atbilde ragnesim)[15]
Sieva krāpj vīru... Gadās arī tā. Tikai vīrieši par to parasti...
Parunāsim par partnerattiecībām! (Ar piemēriem)[15]
Kad ilgus gadus nodzīvo laulībā, rodas ļoti daudz kopīga. Bet...
  Vairāk par šo tēmu

Lasīt citus komentārus [425]

Niks: Adresāts:

Reģistrēties

Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.