Foto: No arhīva

7 mīti par veselīgu uzturu [21]

Dr. Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs
Trešdiena, 9. jūlijs (2008) 07:33

Par veselīgu uzturu pastāv dažādi mīti, daži šie uzskati ir patiesi, daži ir ļoti tālu no patiesības. Aplūkosim septiņus populārākos mītus par veselīgu uzturu.

1. mīts. Neēdot brokastis vai izlaižot citas ēdienreizes, iespējams samazināt svaru.

Šis mīts savā būtībā ir nepatiess, jo cilvēkiem, kuri izlaiž, piemēram, brokastis vai pusdienas, ir raksturīgi kārtīgi pieēsties vakarā. Līdz ar to tiek panākts, ka organisms visu dienu dzīvo taupības režīmā un tad katru lieki uzņemto kaloriju cenšas uzkrāt, jo pienākuši taču «slikti laiki». Rezultātā cilvēkam ne tikai būs slikta pašsajūta ilgstošas neēšanas dēļ, bet arī smagums un diskomforts no pieēšanās vakarā, un šāds ēšanas režīms tiešām var provocēt lieka svara veidošanos. Turklāt brokastis nekādā gadījumā nevajadzētu izlaist, jo tā ir visnozīmīgākā ēdienreize, kad mums jāuzņem enerģija jaunai dienai.

Vissvarīgākais ir ievērot ēdienreizes, nekādā gadījumā nevajadzētu tās izlaist, jo īpaši brokastis, kad mums jāuzņem gandrīz 25% no dienai vajadzīgās enerģijas. Ja sabalansēsiet uzturu, dažās ēdienreizēs kaut nedaudz ieēdot, organisms neatradīsies stresa stāvoklī un būs vieglāk tikt vaļā no liekajiem kilogramiem!

Reklāma

2. mīts. Visi tauki ir kaitīgi, tāpēc no tiem uzturā jāizvairās.

Arī šis mīts ir nepareizs. Izšķir divu veidu taukus — «labos» jeb augu taukus un «sliktos» jeb dzīvnieku taukus. Organismam ir vajadzīgi abu veidu tauki, jo tauki ir enerģijas avots, tie palīdz organismā uzsūkties tādiem vitamīniem kā A, D, E un K (bez taukiem šos vitamīnus organisms uzņemt nespēj). Tomēr galvenokārt mums ir nepieciešami «labie» tauki, jo tajos atrodas neaizvietojamās taukskābes (Omega-3 un Omega-6), kuras mūsu organismam ir vajadzīgas, bet pats tās saražot tas nespēj.

Organismam vajadzīgi abu veidu tauki, tomēr jāievēro mērenība «slikto» tauku patēriņā, jo tie nepatērēti sāk uzkrāties, turklāt piesātinātās taukskābes daudzos produktos atrodas slēptā veidā, piemēram, desās, ceptā ēdienā. Svarīgi ir ik dienas lietot uzturā produktus, kas satur «labos» taukus, piemēram, augu eļļas, riekstus, treknās zivis u. c.

3. mīts. Glāze sulas var aizstāt ēdienreizi.

Tā faktiski ir patiesība. Sulas satur 85–92% ūdens, tomēr tās atšķirībā no tīra ūdens satur arī vielas ar enerģētisku vērtību — dabīgus cukurus, arī mazliet olbaltuma un pavisam nedaudz taukvielu. Svaigi spiestas sulas, jo īpaši biezsulas, satur arī balastvielas, tāpēc var tikt vērtētas kā ēdiens.

Sulas var iekļaut gan lielākas maltītes sastāvā, bet tās var būt arī kā neliela, atsevišķa ēdienreize. Tomēr jāatceras, ka sula nevar pilnībā aizstāt ēdienu!

4. mīts. Margarīns ir neveselīgs produkts, jo satur daudz transtauku.

Šis mīts vairs neatbilst patiesībai. Līdz 90. gadu sākumam margarīns patiešām saturēja daudz transtauku, kas pēc savas būtības ir «sliktie» tauki, turklāt, lietoti pārlieku lielā daudzumā, tie samazināja «labā» holesterīna līmeni asinīs.

Mūsdienās margarīnā transtauku nav vai arī tie ir ļoti mazā daudzumā (vidēji 0,5 g uz 100 g produkta, sviestam tas ir aptuveni 5% no kopējā produkta svara). Katrā ziņā, iegādājoties dažādus produktus (arī sviestu, margarīnu, t.s. miksētos produktus u. c.), vajadzētu šim aspektam pievērst uzmanību, jo transtaukiem nevajadzētu pārsniegt 1 g robežu uz 100 gramiem produkta.

Margarīns kā produkts ir īpaši nozīmīgs cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, jo tajā atšķirībā no sviesta nav holesterīna.

Labs margarīns ir gatavots no labām augu eļļām, kas satur vērtīgās polinepiesātinātās taukskābes, kas ir derīgas kā būvmateriāls šūnu membrānās un ietekmē holesterīna līmeni asinīs, to pazeminot. Tātad mazkustīgiem cilvēkiem un indivīdiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs priekšroka būtu jādod labam, kvalitatīvam margarīnam.

5. mīts. Veģetārisms ir kaitīgs veselībai, jo organisms neuzņem tās barības vielas, kas ir gaļā.

Šis mīts ir daļēji patiess, tomēr galvenokārt atkarīgs no paša veģetārieša ēšanas paradumiem. Īsti veģetārieši neēdīs gaļu, bet tajā pašā laikā līdzsvaros uzturu tā, lai tajā netrūktu to uzturvielu un vitamīnu, kas atrodami gaļā. Līdz ar to veģetāriešiem vairāk laika jāvelta savas ēdienkartes plānošanai.

Cilvēkiem, kuri, dažādu iemeslu vadīti, atsakās no gaļas, vajadzētu padomāt par organisma apgādi ar B12 vitamīnu un dzelzi. Šīs uzturvielas dabīgā veidā atrodas gaļā, tāpēc veģetāriešiem vajadzētu lietot citus produktus, kas ir bagātināti ar tām, lai viņu uzturs būtu līdzsvarots un tajā būtu visas organismam tik nepieciešamās uzturvielas.

6. mīts. Dienā jāizdzer vismaz astoņas glāzes ūdens.

Šo mītu varētu uzskatīt par daļēji patiesu, jo ūdens cilvēkam ik dienas ir nepieciešams, tomēr jāapšauba, vai jāizdzer tāds apjoms. Svarīgākais ir, lai cilvēks nejustu slāpes un lietotu šķidrumu pietiekamā daudzumā (pie ēdienreizēm, papildus, ja vajadzīgs). Būtībā nepieciešamais šķidruma daudzums ir atkarīgs no paša cilvēka, turklāt jāatceras, ka arī daudzi ēdieni satur šķidrumu.

Jāuzsver, ka dienā nepieciešamais ūdens daudzums ir atkarīgs no cilvēka uztura, ķermeņa masas, fiziskās slodzes, klimatiskajiem apstākļiem un citām tikai konkrētajai personai raksturīgām īpatnībām un nav noteikts daudzums, cik cilvēkam dienā būtu jāizdzer. Ja uzturā būs daudz svaigu dārzeņu un augļu, šķidrumu vajadzēs mazāk, savukārt, jo ēdienkarte šai ziņā nabadzīgāka, jo šķidruma daudzums lielāks. Sekojiet līdzi savām izjūtām un katrā ziņā turiet kādu šķidrumu, vislabāk ūdeni, vienmēr pa rokai!

7. mīts. Lai ievērotu veselīgu dzīvesveidu, nedrīkst ēst pēc plkst. 18.00.

Šis mīts arī ir daļēji patiess, jo liela pieēšanās pirms gulētiešanas nav veselīga. Tad organismam naktī nav iespējas atpūsties, jo ir jāpārstrādā uzņemtā pārtika. Tomēr ēst vai neēst pēc sešiem lielā mērā ir atkarīgs no katra cilvēka dzīves ritma. Cilvēkam, kurš pie miera dodas tikai ap divpadsmitiem vai vieniem naktī, noteikti gribēsies un pat vajag ieēst, savukārt cilvēkam, kurš gulēt dodas jau ap deviņiem vai desmitiem, noteikti nevajadzētu ēst vēlāk par 18.00.

Ēst vai neēst pēc plkst. 18.00 lielā mērā atkarīgs no cilvēka dzīves ritma, tomēr jāatceras, ka nevajadzētu ēst smagus, taukvielās gatavotus ēdienus vismaz divas stundas pirms gulētiešanas, lai ļautu organismam atpūsties. Tējas padzeršana ar nelielām uzkodām vai kāda augļa apēšana neradīs problēmas, ja tiks veikta arī īsi pirms došanās pie naktsmiera.