Es negribu meklēt meiteni! [63]

Mārtiņš
Trešdiena, 18. jūnijs (2008) 00:02

Kā tad tu tā — tev tik daudz gadu, un tu vēl neesi precējies? Tev taču tūliņ būs 30, un joprojām tu viens? Nu, vai tad tev neviena meitene nepatīk, ko? Tas tavs draugs, nu jā, mēs saprotam, bet tas taču nav nopietni…

Ja jūs zinātu, kā tamlīdzīgi teksti «spēj iedzīt grīdā», reiz kādā vaļsirdīgā sarunā atzina mans kursa biedrs Jānis, labs mans draugs. Visiem jau it kā vienalga, ar ko tu satiecies un guli, bet patiesībā?

«Bieži gadās no kāda paziņas dzirdēt mūžīgo — «es tev tomēr novēlu atrast kādu meiteni»… Nu, un ko tad lai es ar to meiteni daru? Man draudzeņu jau tāpat pietiek,» stāsta Jānis. «Kāpēc man būtu jāpadara nelaimīgs kāds cilvēciņš un jāmokās pašam, ja jau daba mani radījusi tādu?»

Kādu? Homoseksuālu!

Reklāma

Sabiedrība attieksmē pret homoseksualitāti dalās divās daļās — tajos, kas atbalsta vai vismaz ignorē, un tajos, kas noliedz. Tātad tolerantajos un absolūtos noliedzējos. Tāda nu reiz ir pasaules kārtība!

Patiesībā ir vēl trešā grupa, kuri, neko ļaunu negribēdami, turpina absolūto noliedzēju rūpīgi iekopto lauciņu — tie ir pseidotolerantie, kas it kā pieņem konkrētā cilvēka homoseksualitāti, bet izmanto katru iespēju, lai apvaicātos par precību plāniem un bērniem, jo «tas taču būtu tikai normāli».

Kam? Sabiedrībai, mātei un tēvam par prieku? Neviens, kas tā saka, laikam nav aizdomājies par šīs medaļas otro pusi — ko šie divi cilvēki, kas apvienojušies kādam par prieku un patikšanu, iesāks ar savu dzīvi? Kā viņi dzīvos un, galvenais, kā dēļ dzīvos šādu dzīvi, kas jebkurā gadījumā ir uzskatāmā par dubultdzīvi.

Šos labprātīgos pareizās dzīves proponētājus, kuri, protams, grib tikai labu, vada pilnīga neizpratne par seksualitāti, kuru nav iespējams grozīt pēc radinieku, draugu vai jebkura cita cilvēka lūguma. Pretējā gadījumā man nevajadzētu rakstīt šīs rindas.

Runājot par pseidotoleranci un neizpratni, mani (raksta autoru) piesaistīja kāds komentārs, kuru reiz pēc kāda no iepriekšējiem rakstiem publicēja Olga, kas lasa «Apollo», dzīvodama ASV. Un lūk, vārds Olgai:

«Man ir tikai viens jautājums: kāpēc mums ir jāpārņem viss «garbage and junk» (mēsli un atkritumi — angļu val. — aut.) no Austrumiem?

Es jau no brīža, kad izlasīju raksta nosaukumu, sapratu, ka tas būs par gejiem. Šodien Latvijā īsta laulība nav interesanta, mums jābūt kā klauniem un ir jāpārņem viss junk no ASV un Eiropas. Un geju kultūra ir modē. Šīs izmaiņas man ir ļoti skumji vērot mūsu sabiedrībā.»

Tad nu, cienītā Olga, es redzu šādu vīziju: heteroseksuāli pāri masveidā šķiras, jo modē taču nākusi geju kultūra. Viņi visi kā viens metas laulāties ar sava dzimuma būtnēm, lai tikai būtu topā, jo ir taču tik neinteresanti dzīvot ar pretējā dzimuma personu par spīti tam, ka tu esi heteroseksuāls…

Jā, seksualitāte modē ir bijusi, kopš Ādamu un Ievu izraidīja no paradīzes, citādi nekad nebūtu pastāvējusi kaut vai modes industrija, bet seksuālā orientācija un — modē?

Absurds!

Un, galu galā, ja ir tik skumji lasīt šādu rakstu, tad man ir viena ļoti vienkārša recepte — jūs to drīkstat arī nelasīt. Visiem būs vieglāk dzīvot!
 

Vēl par šo tēmu

Lesbietes mēdz būt ļoti dažādas[16]
Ja ģenētiski ieprogrammētas sievietes galvas smadzenes embrionālās...
2 meitenes dzer šampi Lesbiete meklē draudzeni[502]
Iztiku Sanita pelna kāda uzņēmuma grāmatvedības sieviešu kolektīvā....
Saulriets Sekss virs koku galotnēm[232]
Šis stāstiņš par netradicionālā seksa tēmu ir visai vasarīgs....
2 sievietes gleznā Karsts vasaras piedzīvojums[21]
Tas notika, kad man bija kādi 18 gadi. Tajā laikā man bija pirmais...
Divas meitenes skūpstās Attiecības ar mazo māšeli. (Lesbietes stāsts)[29]
Tas laiks man bija samērā tukšs un sāpīgs. Tas bija tad, kad...
2 meitenes uz sliedēm Es un Elīna (Lesbietes stāsts)[12]
Mūsu ceļi ar manu pirmo — platonisko mīlestību —...
  Vairāk par šo tēmu