|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Augļu, ogu un dārzeņu sulas pēc konsistences ir kā dzēriens, bet pēc sastāva tās būtu jāpieskaita ēdieniem. Tātad sulas sevī apvieno abas minētās lietas.
Sulu sastāvā ir 85–92% ūdens, tātad tās ir dzēriens. No otras puses, sulas satur komponentus ar enerģētisku vērtību — dabīgos cukurus, arī mazliet olbaltuma un pavisam nedaudz taukvielu. Bez tam sulu sastāvā ir dabīgie vitamīni, minerālvielas, organiskās skābes un dažādas vielas, kam piemīt antioksidantu īpašības. Ja sula ir pagatavota kā biezsula, tajā ir arī vērā ņemams balastvielu daudzums. Tātad sulas vienlaikus ir arī ēdiens.
Lai iztiktu tikai ar dabas produktos atrodamiem vitamīniem un minerālvielām, dienā būtu jānotiesā milzīgs daudzums dārzeņu un augļu. Iedomājieties — 400 gramu burkānu un puskilogramu apelsīnu vienā ēdienreizē, un tā trīs reizes dienā!
Tādēļ sulu lietošana uzturā ir daudz ērtāks veids, kā uzņemt organismam nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, mikroelementus un balastvielas — vienkārši ņemam sulas paku, ielejam sulu glāzē un izdzeram — tas arī viss. Atkrīt nepieciešamība augļus iegādāties, stiept tos uz mājām, mazgāt, mizot un pagatavot.
 |
Reklāma |
|
|
Kā zināms, organismam ļoti veselīgi ir reizi nedēļā ievērot atslodzes dienu, kuras mērķis ir uzņemt mazāk enerģijas, lai organisms būtu spiests dedzināt savas tauku rezerves. Tādēļ ieteicams reizi nedēļā ievērot sulu dienu — trīs vai četras reizes dienā izdzert 250–300 gramus sulas. Katra sulas glāze aizstāj vienu ēdienreizi. Lielisks variants atslodzes dienai ir tomātu sula (bez sāls), kurai garšas uzlabošanai var pievienot gurķus, redīsus vai citus dārzeņus vai garšaugus. Viena atslodzes diena nedēļā varētu kļūt par lielisku un veselīgu ieradumu visas dzīves garumā.
Sulas dzeršanā, tāpat kā citās dzīves jomās, vēlama daudzveidība, jo katrā auglī vai dārzenī ir cits vitamīnu un minerālvielu sastāvs. Piemēram, apelsīnu sula ir bagātīgs C vitamīna avots, kas stiprina organisma aizsardzības spējas pret dažādām infekcijām. Greipfrūtu sulā esošais pektīns mazina holesterīna līmeni asinīs. Savukārt ābolu sulā esošais kālijs uzlabo sirdsdarbību. Arī psiholoģiski dažādība nenāks par sliktu — vienmēr dzerot vienu un to pašu sulu, tā drīz vien apnīk.
Pētījumu dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu iedzīvotājiem ikdienas uzturā lieto maz sulas — viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē tikai 9,7 litrus sulas, kamēr viens Vācijas iedzīvotājs gadā izdzer 28,1 litru sulas, Lielbritānijas iedzīvotājs — 22,1litru, bet Kipras iedzīvotājs — pat 55 litrus sulas.
Lai stiprinātu sulu dzeršanas tradīcijas Latvijā, Sulu ekspertu padome rīko kampaņu «Sargā sulu!», kuras mērķis ir izglītot Latvijas iedzīvotājus par sulu veselīgajām īpašībām. Eksperti ir secinājuši, ka Latvijas iedzīvotājiem nereti pietrūkst informācijas par šo produktu, tāpēc nereti jāsastopas ar dažādiem aizspriedumiem, piemēram, ka sulām tiek pievienoti konservanti, to ražošanā tiek izmantotas kādas nedabīgas izejvielas u. tml.
Kampaņas laikā tiek organizēts arī zinātniskais eksperiments, kurā tiek pētīta gaisa un gaismas ietekme uz sulām un augļiem, kā arī tajos esošajiem vitamīniem. Šajā eksperimentā var piedalīties ikviens un vienkārši īstenojami eksperimenta norādījumi atrodami kampaņas mājas lapā http://www.sarga-sulu.lv.
Sulu ekspertu padomē apvienojušies tādi savā arodā labi zināmi speciālisti kā LR veselības ministrs un Uztura padomes priekšsēdētājs Ivars Eglītis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente Solvita Kampuse, SIA «CIDO Grupa» pārtikas drošības daļas vadītāja Mirjama Griņuka, Tukuma Raiņa ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Maija Skuja, kā arī citi eksperti.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
