|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Foto: Inga Kundziņa/Erots
Skatīt attēlu pilnā izmērāDaces Zvirbules romāna «Kad Ieva ir Ādams» atvēršanas diskusija!
Diskusijā piedalās:
Jānis Juška, grāmatas izdevējs, izdevniecības «Nordik» valdes priekšsēdētājs
Dace Zvirbule, grāmatas autore
Guna Roze, žurnāliste, diskusijas vadītāja
Juris Cālītis, mācītājs
Liena Jorena, psihiatre
Arturs Šulcs, seksologs, Latvijas Seksologu asociācijas priekšsēdētājs
Viktorija Paņko, Rīgas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
Turpinām publicēt speciālistu diskusiju par dzimumu maiņas problēmām, ko ierosinājusi Daces Zvirbules jaunākā grāmata «Kad Ieva ir Ādams».
Guna Roze: — Gribētos pajautāt Jurim Cālītim: kā jums šķiet, kur cilvēks drīkst iejaukties un kur nedrīkst, šajā gadījumā ķirurgs? Ko par to saka Baznīca un reliģija?
Juris Cālītis: — Baznīcas viedoklis un teoloģijas redzējums ir vērsts uz kaut ko pavisam citu nekā jautājums par to, ko var un ko nevar ķirurģiski atļaut vai pieļaut. Un proti — kas ir mērķis un ko mēs ar to kā cilvēks veicinām vai panākam. Bībeles pirmajās lappusēs ir skaidrs, ka Ieva vienmēr ir Ādams un Ādams vienmēr ir Ieva, šis dalījums nav kategorisks vai fundamentāls.
Kristīgais skatījums ir tāds pats kā ar slimībām vai ar citām fiziskām parādībām, nepilnībām vai savādībām: ka tas neizšķir ne likteni, ne arī dzīves svarīgumu un nozīmi, jo svarīgs ir nevis tavs izskats — vai tu esi garš, īss, skaists, neglīts, melns, gaišs — bet gan tas, kas ir tavs dzīves stāsts kā cilvēks, jo cilvēks ir viņa ķermenis. Un tas ir tavs dzīves stāsts.
 |
Reklāma |
|
|
Guna Roze: — Ko mēs drīkstam darīt ar savu ķermeni — lietot kā gribam, ja?
Juris Cālītis: — Ir jautājums pat par to, vai drīkstam noskūt bārdu. Protams, ka ir reliģiskās tradīcijas, kas saka, ka tas ir Dieva dots, un lai tas aug augdams. Taču šis jautājums nekad nav bijis izšķīrējs jautājums.
Guna Roze: — Tad man ir jautājums Arturam un Lienai: ja šī skaitās psihiska saslimšana, transseksuālims, tad kāpēc ir tā, ka to var izārstēt tikai ar fiziskām manipulācijām? Jo, ja tā ir psihiska saslimšana, tad to tā arī vajadzētu ārstēt, bet redz, ka neizdodas!
Liena Jorena: — Es vispār nedomāju, ka ķirurgi šo saslimšanu ārstē un izārstē. Es to noteikti nesauktu par ārstēšanu, tā ir rehabilitācija, tā ir palīdzība šiem cilvēkiem adaptēties dzīvē, justies normāli sabiedrībā, dzīvot tā, kā viņi jūtas, bet par ārstēšanu to noteikti nevarētu saukt.
Arturs Šulcs: — Šobrīd pasaulē daudz tolerantāk skatās uz šiem identitātes jautājumiem, arī seksualitātes sakarā. Faktiski, ja transseksuāls cilvēks maina savu dzimuma identitāti, viņš ir šo operāciju paveicis, viņš ir vesels cilvēks. Nu, viņam nav nekā tāda, kas viņu atšķirtu no pārējās sabiedrības, jā, bioloģiski viņš ir mazliet citāds.
Arturs Šulcs: — Jā, un viņa sajūta ir komforts, viņam ir garīga un fiziska labklājība, ko viņš ir ieguvis, pateicoties šai operācijai. Un līdz ar to mūsu uzdevums nebūtu viņu iegrāmatot patoloģisko vai slimo cilvēku kategorijā, bet paraudzīties, kā mēs varam darīt cilvēku veselu.
Guna Roze: — Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šādas operācijas veic, ir tas, ka šie cilvēki bieži bijuši tuvu pašnāvībai.
Arturs Šulcs: — Jā, statistika rāda, ka šie cilvēki, ja nesaņem dzimuma maiņas operāciju, nesaņem atbalstu savu jautājumu risināšanā, aiziet pašnāvībā. Mēs varam paskatīties uz pašnāvību statistiku Latvijā, un padomāt par to.
Liena Jorena: — Vīrietis, kļuvis par sievieti, tikai ārēji izskatās pēc sievietes, bet būtībā jau viņš nav sieviete.
Guna Roze: — Nu, es nevaru piekrist, es runāju 7 stundas ar sievieti, un es nevienā mirklī nešaubījos, ka es runāju ar sievieti.
Liena Jorena: — Bet jūs jau redzējāt tikai viņas psiholoģiju, viņas uztveri, pasaules uztveri, tā pasaules uztvere mums katram ir citāda un tā iet caur mūsu emocionālo sfēru. Bet jūs jau nenovērtējāt viņu tīri bioloģiski.
Guna Roze: — Kā nenovērtēju? Mēs bijām veikalā, kopā iepirkāmies, es redzēju, kā viņa pielaiko drēbes...
Liena Jorena: — Jūs novērtējāt anatomiju, bet anatomiju katrs vērtē citādāk. Vai jūs kādreiz esat redzējusi anoreksijas pacientu, kurš, sagrābis sava vēdera plāno ādiņu, rāda un stāsta, ka viņš ir nenormāli resns, ka viņam ir kauns no sava resnuma, un ka tur ir tauki, un ka viņš drīz netiks pa durvīm iekšā...
Es tādus gadījumus esmu redzējusi. Mēs abas skatāmies uz vienu cilvēku, un mēs katra redzam viņu citādāk. Šī sieviete bioloģiski taču nav sieviete, viņa nespēj veikt savu galveno funkciju.
Guna Roze: — Galveno funkciju diemžēl nespēj veikt 15 procenti sieviešu, ja mēs runājam par grūtniecību...
Liena Jorena: — Jautājums ir par to, vai viņas negrib vai nespēj.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
