Priekšnieks — «čoms» vai cilvēks uz pjedestāla

Aija Lietiņa, «Latvijas Avīze»
Otrdiena, 8. janvāris (2008) 00:31

Attiecībās ar priekšnieku ieteicams iet zelta vidusceļu — draudzēties, bet ievērot zināmu distanci.

Tā apgalvo speciālisti. Personāla atlases kompānijas «CVO Sales & Marketing Recruitment»speciāliste Ieva Zirne apgalvo, ka ir pat vēlams kopā ar priekšnieku iet uz tusiņiem, jo tas satuvina kolektīvu, taču ir robežas, kuras nevajadzētu pārkāpt. Kopīgas izklaides nevar būt par attaisnojumu pienākumu nepildīšanai. Kaut arī no izklaides vietas iziets, piemēram, piecos no rīta, darbu kavēt nedrīkst!

I. Zirne novērojusi, ka uzņēmumos, kuru priekšnieks ir padotajiem pilnīgi nepieejams, parasti ir problēmas ar komunikāciju, rodas nesaskaņas padoto starpā un klīst tenkas, jo neviens nezina, kas īsti «tur augšā» notiek.

Jebkuram darbiniekam jāņem vērā hierarhija un ar atbilstošu cieņu jāizturas pret augstākstāvošajiem. Pārlieku liela familiaritāte, piemēram, izteicieni no sērijas «eu, vecais čom!» priekšnieka un padotā attiecībās nav vēlami, jo var likties aizvainojoši, kā arī būt par pamatu kolēģu tenkošanai. I. Zirne brīdina, ka dažkārt zem priekšnieka labvēlīgās attieksmes mēdz slēpties zemūdens akmeņi — vēlme «iefiltrēties» kolektīvā un uzzināt, kas katram darbiniekam aiz ādas, ko kolektīvā melš par vadību.

Reklāma

Dažkārt darbinieki «čupojas» ar priekšnieku savtīgu mērķu vadīti — lai algu, prēmiju, amatu un citu labumu sadales gadījumā viņiem tiktu biezākais rieciens. I. Zirne apgalvo, ka šāda veida attiecības ierobežo darbinieka profesionālo attīstību. Jā, šefs ir pielaidīgāks, atsevišķos gadījumos pat bez īpaša iemesla bīda augšup pa karjeras kāpnēm, piešķir lielāku algu. Taču darbinieks, kas audzis šādos siltumnīcas apstākļos, darba tirgū ir vājāks konkurents nekā cilvēks, kas visu sasniedzis paša spēkiem.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Latvijas Avīze