|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Savos nākamā gada stratēģiskajos plānos Labklājības ministrija iekļāvusi jaunu atbalstāmo kategoriju jeb mērķa grupu: bezdarbnieki reemigranti.
Labklājības ministre Iveta Purne preses konferencē žurnālistiem stāstīja, pie kādām prioritātēm ministrijas ierēdņi strādās nākamgad. Viena no prioritātēm būšot «bezdarbniekiem reemigrantiem» sniegt «konsultatīvu finansiālu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai». Pilotprojekta ietvaros viņi varēšot izglītoties, apmeklēt profesionālos kursus, Nodarbinātības valsts aģentūras piesaistīti eksperti izvērtēšot bezdarbnieku reemigrantu sagatavotos 80 biznesa plānus, un 20 no tiem varētu tikt finansiāli atbalstīti.
Kā tad tā? Šie mūsu laikabiedri devās projām no Latvijas meklēt labāku dzīvi, strādāja citā valstī, nodokļus Latvijā nemaksāja, tagad, sapelnījuši naudu, atgriezīsies Latvijā un saņems finansiālu atbalstu savam biznesam? Vai tas ir taisnīgi pret vietējiem, kas situšies tepat, saviem spēkiem?
Kad preses konferencē paudu savu neizpratni, kāpēc īpaši un specifiski jāatbalsta tieši reemigrantu komercdarbība, LM Darba departamenta direktore Ineta Tāre atbildēja, ka Īpašu uzdevumu sekretariāts integrācijas lietās izstrādājis plānu, kā tautiešus ieinteresēt atgriezties Latvijā. «Izglītības ministrija viņiem piedāvās tālmācības un profesionālās apmācības iespējas, bet Labklājības ministrija palīdzēs iekļauties Latvijas darba tirgū,» teica Tāre un piebilda, ka tikšot palīdzēts nevis tiem, kas atgriežas ar biezu maku, bet neveiksminiekiem, kuri cerēto laimi svešumā nav atraduši un mājās pārnākuši tukšām kabatām, nelaimīgi vai pat slimi.
 |
Reklāma |
|
|
To reemigrantu skaits, kam palīdzēs specifiski, gan netiek prognozēts. Arī to, cik naudas speciāli šīs kategorijas iekļaušanai darba tirgū tērēs, ministrija nevar pateikt, jo tas esot atkarīgs no reemigrantu atsaucības. Viņus atbalstīšot tāpat kā citas bezdarbnieku mērķa grupas un sociāli atstumtos.
Kaut arī tūlīt sāksies 2008. gads, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs par ministrijas plāniem specifiski atbalstīt reemigrantus vēl neko konkrēti nezina. Tādas idejas tikai vējojot gaisā.
Piemēram, NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone teica, ka tie, kas atgriezušies, Cēsīs paši veiksmīgi atrod vai nu algotu darbu – turklāt pēc darba devēju atsauksmēm strādājot ļoti labi – vai arī viena daļa, kas sapelnījuši naudu, paši sākot savu biznesu. NVA Madonas filiāles vadītāja Lidija Kraukle pastāstīja, ka ministrija jau tagad ir noteikusi šādas sešas specifiski atbalstāmās bezdarbnieku grupas: jaunieši; pirmspensijas vecuma cilvēki; ilgstošie bezdarbnieki; tie, kas atgriezušies no ieslodzījuma; sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un invalīdi. Vai kā atsevišķa grupa būtu jāizdala reemigranti? «Grūti pateikt. Pie mums ir griezušies pēc padoma daži cilvēki, kas vīlušies Anglijas leiputrijā. Esmu dzirdējusi arī tādu gadījumu, ka sieviete pastrādājusi Īrijā un tagad Latvijā saņem Īrijas bezdarbnieka pabalstu, kādus 280 eiro mēnesī, un tikai ik pa laikam aizbrauc uz Īriju atrādīties darba biržā. Tādi cilvēki jau nu neiesaistīsies mūsu piedāvātajos pasākumos. Pašlaik būtiskāk ir apmācīt un iekļaut darba tirgū tos vietējos lauku un mazpilsētu cilvēkus, kas nav aģentūrā reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet ilgstoši bijuši «ārpus darba tirgus», viņiem gan ir jāpalīdz,» uzsvēra Lidija Kraukle.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
