Aptaujājot aptuveni 4000 dažādu nozaru darbinieku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, interneta personāla atlases kompānija «CV Market» nonāca pie secinājuma — 45% Latvijas darbinieku saņem Jaungada vai Ziemassvētku prēmiju. Savukārt vairāk par pusi Baltijas iedzīvotāju Ziemassvētkos vai Jaungadā nesaņem naudas prēmiju no sava darba devēja.
Jaunā gada prēmija tiek uztverta kā trīspadsmitā alga, un daudzi darbinieki to tik tiešām saņem, visbiežāk pamatalgas apmērā. Taču, izrādās, daudzi to nesaņem.
55% Latvijas, 56% Igaunijas un 66% Lietuvas respondentu atbildējuši, ka nesaņem prēmijas gada beigās. «CV Market» Latvijas un Lietuvas biroju direktors Vladimirs Korickis uzskata, ka graujošie rezultāti varētu būt saistīti ar nelegālo nodarbinātību. «Mūsu aptauja kārtējo reizi apliecina pašreizējo situāciju darba tirgū. Protams, iespējams, darbinieki saņem Ziemassvētku dāvanas citā veidā, ne tikai naudā,» pauž savu viedokli V. Korickis.
Apmēram desmitā daļa respondentu vēl nav informēti par iespējamo prēmijas saņemšanu un tās apjomu.
Reklāma |
Interesanti, ka prēmiju vienas mēnešalgas apmērā Lietuvā un Igaunijā saņem 3% respondentu, bet Latvijā nedaudz vairāk — 5% respondentu. Tikpat daudz — 5% — kā prēmiju saņem līdz 45 latiem, nedaudz vairāk — 8% — respondentu prēmijas gandrīz sasniedz valsts minimālo algu, viņi saņem no 45 līdz 112 latiem.
Patīkami, ka prēmiju, kas pārsniedz minimālo algu, saņem 14% respondentu, taču šī summa svārstās no 120 līdz 898 latiem. «Lielāku prēmiju saņēmēji, protams, ir valsts iestāžu darbinieki, kuri prēmijas bieži saņem ne tikai Ziemassvētkos. Bet privāto struktūru darbinieki visbiežāk saņem prēmiju vidējās mēneša algas apmērā, tāpēc arī vērojama šāda atšķirība apjomos.»