|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Ko «galvu mednieki» gatavi darīt, lai tevi pārvilinātu?
Kad datorģēnijs Bens Kits prezentēja savu jauno izgudrojumu, viņu savam darbinieku pulkam vēlējās piesaistīt konkurējošais uzņēmums. Bena «savaņģošanu» uzticēja «galvu medniekam» Vinsentam Palmeram. Tā kā talantīgais datorspeciālists no piedāvājuma atteicās, «galvu mednieks» uzsāka mērķtiecīgu Bena terorizēšanu: zvanīja ik pēc pāris minūtēm, uzdevās par ģimenes draugu un mudināja Bena sievu ietekmēt viņa lēmumu, sakūdīja pret viņu kolēģus, viltoja viņa parakstu uz darba atlūguma vēstules esošajam priekšniekam un draudēja atteikuma gadījumā izrēķināties ar viņa tuvākajiem cilvēkiem... Pēc kārtējās trofejas alkstošais «galvu mednieks» burtiskā nozīmē bija gatavs iet pāri līķiem... Tas ir tikai filmas «Vajātāji» (2004) sižeta pārstāsts.
Ārzemēs par «galvu» darba devēji gatavi maksāt simtiem tūkstošu eiro. Latvijas personāla atlases speciālisti kautrīgi piebilst, ka Latvijā figurējusi summa – 50 000!
Ar terminu «head hunting» jeb «galvu medības» saprot augstākā līmeņa vadītāju, kā arī šauras jomas speciālistu pārvilināšanu uz citu uzņēmumu. Visai brutālā slenga vārda vietā personāla atlases speciālistu aprindās lieto apzīmējumus «tiešā atlase» un «mērķtiecīgā meklēšana».
 |
Reklāma |
|
|
«Tiešo atlasi izmanto gadījumos, ja sludinājums «nestrādā»,– ir ierobežots kandidātu loks vai arī jāpiesaista vadītājs, kas jau ir nodarbināts un par darba maiņu aktīvi nedomā. Tieši šādā veidā parasti izraugās uzņēmuma vadītāju. Kāds viņu noskata un tieši uzrunā,» skaidro «Ariko Recruitment Services» vadītājs Viesturs Vīksna.
Jāpiebilst, ka «galvu mednieks» nav gluži tas pats, kas rekrutētājs jeb personāla atlases speciālists. «Galvu mednieks» veic konkrētas nozares izpēti ar mērķi atrast labākos «spēlētājus» klienta konkurējošajos uzņēmumos un izsaka piedāvājumus cilvēkiem, kuri nav darba meklētāji. Savukārt rekrutētājs novērtē darba meklētāju atbilstību amatam.
Šobrīd Latvijā «galvu medības» ir ļoti aktuālas, jo labi darbinieki gandrīz visās sfērās ir ar uguni meklējami. Pa darba tirgu klejojot vien ne pārāk «kvalitatīvi» speciālisti ar lielām ambīcijām. Personāla atlases firmas «Adros Baltija» direktors Aleksejs Saveļjevs stāsta, ka pirms dažiem gadiem uz avīzē publicētu darba sludinājumu par vadītāja vakanci atsaucās vairāki simti kandidātu, taču tagad – kādi pieci vai seši, turklāt ne tie labākie. Iemesls darbinieku trūkumam – liela daļa darbinieku devušies darba gaitās uz ārzemēm, bet labākie no palikušajiem jau ir nodarbināti.
«Gardākie kumosiņi» darba tirgū
Vai ir «nenomedījami» cilvēki? Jā, tie ir, piemēram, uzņēmumu īpašnieki, akcionāri, kā arī speciālisti, kuri ļoti aizrāvušies ar kādu projektu un tāpēc nevēlas mainīt darbu.
Mazo uzņēmumu īpašnieki ne vienmēr ar zobiem un nagiem turas pie sava biznesa. «Dažkārt uzņēmējs, saskaroties ar lielāku izaicinājumu, piemēram, ja viņam uztic kādas starptautiskas kompānijas filiāles izveidi, ir gatavs savu biznesu pavisam vai arī uz kādu laiku nolikt malā,» stāsta «Workingday» personāla atlases vecākā speciāliste Unda Ozola.
Savukārt personāla atlases firmas «Ocean Recruitment» speciāliste Santa Uzulniece pārliecināta, ka pārvilināt iespējams jebkuru cilvēku. Jautājums ir vienīgi par to, kāda ir cena un vai ieinteresētais uzņēmums ir gatavs to maksāt. No augstas kvalifikācijas darbinieku akvārija izmakšķerēt lielās zivis, par ēsmu izmantojot tikai materiālus resursus, piemēram, lielāku algu, ir gandrīz neiespējami – personāla atlases speciālisti ir vienisprātis. Lielākoties šāda kaluma speciālistiem, kurus vērts pārvilināt, pašreizējā darba vietā jau ir nodrošināta liela alga, darba mašīna un citi labumi. «Galvu mednieks» potenciālo darbinieku mēģina ieinteresēt, piedāvājot nemateriālas vērtības – interesantus projektus, elastīgu darba laiku vai iespēju darba pienākumus veikt, neizejot no mājām, kas ļautu vairāk laika pavadīt ar ģimeni, jaunus profesionālos izaicinājumus, plašākas karjeras izaugsmes iespējas, augstāku amatu.
Jāpiebilst, ka pārvilināšanas gadījumā arī alga visbiežāk pieaug par desmit līdz 30 procentiem.
«Galvu mednieka» uzdevums ir nevis, sasolot zilus brīnumus, par katru cenu pierunāt darbinieku pieņemt darba piedāvājumu, bet gan noslēgt tādu darījumu, lai darbinieka intereses ar darba devēja piedāvājumu sader kā cimds ar roku,» stāsta A. Saveļjevs. Gadījumā ja darbinieks no jaunās darbavietas aiziet, pirms pagājis garantijas laiks, kas ir vismaz trīs mēneši, personāla atlases firmai ir pienākums meklēt citu darbinieku, par to vairs atlīdzību nesaņemot. Ja runa ir par augsta ranga vadītājiem vai speciālistiem, garantijas laiks ir no sešiem mēnešiem līdz pat gadam.
Vigants Lesausks, kurš šobrīd strādā SIA «IBM Latvija» par finanšu sektora klientu pārstāvi, savulaik uz iepriekšējo darbavietu – «Ericsson» – tika izzvejots no informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Komerccentrs Dati grupa», kur viņš bija paša izveidotā departamenta vadītājs. «Kā jau daudziem, man «CV Online» datu bāzē stāvēja CV, bet es darbu nemeklēju. Kad «galvu mednieks» zvanīja un izteica piedāvājumu, teicu – man ir liela alga, laba mašīna, lielisks kolektīvs – man ir viss! Kāpēc lai es mainītu darbu?» atceras V. Lesausks. Taču «galvu mednieks» plinti krūmos nemeta, mudinādams vismaz atnākt uz interviju un iepazīties ar piedāvājumu. Galu galā, cilvēciskas ziņkārības dzīts, Vigants aizgāja uz satikšanos. Sākumā «galvu mednieks» pastāstīja vien to, ka vajadzīgs cilvēks, kurš prezentētu produktus, tikai vēlāk, tiekoties aci pret aci, atklāja, ka darbinieku meklē Zviedrijas telekomunikāciju iekārtu ražotājs «Ericsson». Apzinādamies savu vērtību, Vigants prasības uzstādīt nekautrējās. «Zaudēt neko nevarēju, tikai iegūt, tāpēc prasīju krietni augstāku atalgojumu nekā iepriekšējā darbavietā,» atklāj V. Lesausks.
Cena par «galvu mednieka» pakalpojumiem atšķiras atkarībā no projekta sarežģītības pakāpes. Parasti darba devējam par šādu pakalpojumu nākas šķirties no summas, kas līdzvērtīga 30 procentiem no «nomedītā» speciālista gada algas. Piemēram, par celtniecības speciālistu, kura mēneša alga ir 1000 latu, «galvu mednieks» saņem 3600 latus. Projekts būs krietni dārgāks, ja jāpārvilina kāds no šauras jomas, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem speciālistiem, piemēram, kāds zinātnieks.
Tiec pamanīts!
Lielākoties darba devēji prasa «nomedīt» kādas konkrētas profesijas pārstāvjus vai arī cilvēkus, kuram piemistu kādas konkrētas prasmes, īpašības.
S. Uzulniece stāsta, ka «galvu mednieki» allaž tur acis un ausis vaļā. Šķirstot avīzes, skatoties televizoru, klausoties radio, piedaloties kādā pasākumā un vienkārši ejot pa ielu, personāla atlases speciālisti piefiksē personas, kurām kādā jomā ir panākumi. Bijis gadījums, kad «galvu mednieks», pusdienojot restorānā, palūdzis telefona numuru ēdināšanas servisa speciālistam, kurš ļoti prasmīgi apkalpojis viesus. Lai vajadzības gadījumā varētu sazināties.
B. Jasūna iesaka cilvēkiem, kuri reģistrējušies tādos interneta portālos kā «draugiem.lv», «myspace.com», «linkedin.com», piedomāt pie tā, kādas bildes liek un ko raksta profilā, jo var gadīties, ka personāla atlases speciālists tajā iemet aci, meklēdams pēc piemērota kandidāta.
Ļoti retos gadījumos «galvu medniekam» uzsmaida veiksme «nomedīt» speciālistu vienas dienas laikā. Tie ir gadījumi, kad darba devējs precīzi zina, ko vēlas, piemēram, Jāni Bērziņu. Pretējā gadījumā personāla atlases speciālists ilgu laiku spiests veltīt konkrētās jomas darba tirgus izpētei un piemērotu kandidātu atsijāšanai. Parasti mērķtiecīgā meklēšana ilgst vienu līdz trīs mēnešus, taču var ievilkties līdz pat četriem mēnešiem, stāsta U. Ozola.
Ekstrēmi paņēmieni
Telefona numura atrašana «galvu medniekiem» parasti ķibeles nesagādā, jo viņiem ir plašs paziņu loks. «Latvijā vienmēr kāds kādu pazīst,» ir pārliecināta U. Ozola.
Personāla vadības uzņēmums «Talentor Latvia» kontaktu loka paplašināšanas nolūkā izveidojis Latvijā vēl nebijušu lietu – talantu aģentu tīklu. Ikviens, kurš lepojas ar daudz paziņām, var reģistrēties www.jobgo.lv, lai «galvu mednieks» vajadzības gadījumā varētu ar viņu sazināties. Ja talantu aģents spēj ieteikt piemērotu kandidātu, ar kuru vēlāk noslēdz darba līgumu, viņš saņem atlīdzību 200 līdz 1000 latu apmērā, stāstīja Baiba Jasūna, «Talentor Latvia» konsultante.
«Galvu mednieku» lielākais bieds ir «sargsunim» līdzīga sekretāre, kas kuram katram, kur nu vēl «galvu medniekam», neļauj runāt ar priekšnieku. Lai tiktu cauri sekretārei, nākas spēlēt teātri, piemēram, satrauktā balsī stāstīt par kādu problēmu. Dzenoties pēc trofejas, «galvu mednieki» ir uzdevušies par direktora sievu, žurnālistu un ko tik vēl ne...
U. Ozola stāsta: «Daudzām sekretārēm dots rīkojums – noskaidrot zvanīšanas iemeslu! Parasti saku, ka zvanu personīgā jautājumā vai arī kā citādi mēģinu izlocīties. Zvanot tirdzniecības pārstāvjiem, stāstu, ka vēlos kaut ko nopirkt vai izmantot kādu pakalpojumu.» Viņa piebilst, ka personāla atlases kompāniju mērķis ir veidot labas attiecības gan ar darba devējiem, gan darbiniekiem, tāpēc «medījamā objekta» sagaidīšana pie mājas durvīm vai citāda personīgās dzīves traucēšana nav pieļaujama.
Projektu vadītāju Edgaru pārvilināja no mazas reklāmas aģentūras uz vienu no lielākajām Latvijā. Edgaram nav ne mazākās nojausmas, kur «galvu mednieks» dabūja viņa mobilā telefona numuru. Iespējams, telefona numurs iegūts no kāda klienta, ar kuru viņš iepriekš sadarbojies. «Galvu mednieks» Edgaram piesolīja par 30 procentiem lielāku algu un citus bonusus: darba devējs apmaksā veselības apdrošināšanu, telefona rēķinus, kā arī kvalifikācijas celšanas kursus. «Pieņemt jauno darba piedāvājumu mudināja tas, ka firma izrādīja gatavību investēt manā attīstībā. Iepriekšējā darbavietā nesaskatīju karjeras izaugsmes iespējas,» stāsta Edgars.
Darbinieka atkārtota «pārspēlēšana»
Kāpēc gan «galvu mednieks» nevarētu «medījumu», ar ko izveidojušās labas attiecības, pārspēlēt no vienas kompānijas otrai, katru reizi par to saņemot atlīdzību? Izrādās, līgumos, ko firma noslēdz ar darba devēju, iekļauts punkts, kas liedz pārvilinātajam piedāvāt citu darbu 3 līdz 12 mēnešus no darbā stāšanās brīža.
«Adros Baltija» atkārtoti pārvilināt nemēdz nekad, atklāja direktors. «Pārvilināt darbinieku no mūsu klientiem būtu negodīgi. Latvijā darba tirgus ir salīdzinoši mazs, un, ja mēs tā rīkotos, mums neviens neuzticētos,» stāsta A. Saveļjevs. Ja kāds uzņēmums izrāda interesi par speciālistu no kāda konkrēta uzņēmuma, kas ir «Adros Baltija» klients, viņam tiek atteikts.
Savukārt «Workingday» ir noslēgti darbinieku neaizskaramības līgumi ar atsevišķiem uzņēmumiem, bet ar pārējiem saistības ilgst līdz garantijas laika beigām.
Bet ko tad, ja uzrodas piedāvājums, kas jau reizi pārvilinātajam darbiniekam ir ideāli piemērots? Būtu godīgāk viņu par jaunu iespēju informēt, taču «galvu mednieks» nedrīkst to darīt vismaz līdz pārbaudes laika beigām.
B. Jasūna skaidro, ka līgums nenozīmē to, ka darbinieks ir piesiets: «Ja darbinieks nebūs apmierināts ar jauno darbavietu, viņš pats meklēs citu. Viņš var atsaukties uz sludinājumu, un tādā gadījumā mēs nevaram liegt piedalīties konkursā.»
Arī brīdī, kad nositusi pārbaudes laika pēdējā sekunde, «galvu mednieks» nemetas darbiniekam virsū ar jaunu darba piedāvājumu. B. Jasūna skaidro: «Parasti augstākā līmeņa vadītāji nemēdz mētāties no vienas darba vietas uz citu. Ja viņi sāk kādu jaunu darbu, tad nododas tam ar pilnu atdevi. Cilvēks, kurš piekrīt pēc trīs mēnešiem atkārtoti mainīt darbu, visticamāk, nav lojāls darbinieks. Mēs nevēlamies nevienam tādu piedāvāt.»
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
Galvenais grāmatvedis
Visas vakances
