|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Divmetrīgs blondīns ar spilgti zilām acīm! Tā nemēdz būt? Un kā vēl mēdz! Tāds ir manas draudzenes vīrs. Viņu iekāro visas sievietes no 16 līdz 60. Bet pats galvenais — viņš mīl mani, tikai mani vienu.
Savu sievu — nūģi — viņš jau sen būtu pametis, bet mums sagādā milzīgu baudu mīlēt vienam otru viņai aiz muguras. Turklāt, jo viņa ir tuvāk, jo lielāka bauda. Mēs mīlējamies visneiedomājamākajās vietās: restorāna labierīcībās, kāpņu telpā, liftā, visbeidzot — viņas mājas virtuvē, kur mēs it kā abi izejam uzsmēķēt.
Tas viss notiek klusējot — nedrīkst sevi nodot ar zīda apakšveļas čaukstēšanu, jāmāk klusi tikt galā ar bikšupriekšas rāvējslēdzēju un sakostiem zobiem noturēt sajūsmas kliedzienu augstākajā baudas momentā. Nepieciešamība sevi noturēt tādos brīžos piedod seksam nepieredzētu asumu. Turklāt, kā saka japāņi, pavasara gaidīšana ir patīkamāka par pašu pavasari...
Esmu pie viņiem mājās. Draudzene aizgāja uz frizētavu. Tas nozīmē, ka mums ir pāris stundu, kad nav jāslapstās, un mēs varam mīlēt viens otru gultā. Viņas gultā tas mūs uzbudina vēl vairāk. Drēbes ir norautas un izmētātas pa istabu. Viņa rokas, lūpas, mēle ir visur. Man pasprūk neizsakāmas baudas stenas.
 |
Reklāma |
|
|
— Mana mīļotā, vienīgā, mīlu, mīlu tikai tevi, dievinu!
Atveras durvis. Durvīs viņa, ar jaunu frizūru un pistoli. Viņas acīs atspoguļojas gulta ar saburzītajiem palagiem, mūsu kailie, savijušies ķermeņi. Viņu apdedzināja kaisle, kas staroja no mums. Viņa uzvelk gaili.
Bailes? Nē, drīzāk ziņkāre un triumfs. Triumfs pār viņas uzvaru. Un viņa pēkšņi to saprot un pavērš pistoli pret sevi. Šāviens!
Es pamostos no šāviena skaņas. Šāviens? Nē, kāds vienkārši sarunājas aiz sienas. Kur es esmu? Ak jā, nakšņoju pie draudzenes. Zem viņu guļamistabas durvīm spīd gaisma.
— Mana mīļotā, vienīgā, mīlu, mīlu tikai tevi!
— Klusāk, pamodināsi viņu.
— Nekas, viņai pat sapņos nerādīsies, ar ko mēs te nodarbojamies. Ko viņa visu laiku maisās mums pa kājām?!
Balsis apklust un dzirdamas tikai apslāpētas elsas un vienmērīgas atsperu skaņas.
Aust... Jāceļas un jāiet. Kaut kā jānodzīvo šī diena un jāsagaida nakts. Atnāks nakts, atnāks sapnis, un atkal būs tā, kā es vēlos un kā tam jābūt. Viņš būs mans un būs ar mani. Nakts, draudzene nakts, es gaidu tevi, nāc ātrāk!
 |
Rakstam ir 1199 komentāri |
|
|
|
|
|
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
