|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Stresu definē kā ķermeņa fizisko un garīgo atbildi uz grūti pieņemamu, saspringtu situāciju, kas rodas, ja cerētais nesaskan ar reālo notikumu. Stresa teorijas pamatlicējs ir vācu un ungāru izcelsmes zinātnieks Hanss Selje.
Ik stundu pasaulē 112 miljoni cilvēku izjūtot negatīvā stresa iedarbību. Nespēja norobežoties no negatīvā stresa 25–40% gadījumu ir tā, kas sagrauj potenci gan sievietēm, gan vīriešiem.
Uz sievietēm negatīvais stress iedarbojas nekavējoties — tādā brīdī sievietes zaudē seksuālo enerģiju. Uz vīrieti stress sākotnēji iedarbojas pozitīvi — enerģija pieaug. To pētnieki saista ar laikiem, kad vīriešu dzimums pirms jaunās paaudzes radīšanas aizstāvēja savu teritoriju. Taču, ja stresa spiediens nemazinās, vīrieša potence pakāpeniski sāk zust.
Sieviešu psihi visvairāk sagrauj nedrošība, vīriešu — pazemojumi un tas, ka viņu veikums sabiedrībā netiek novērtēts.
 |
Reklāma |
|
|
No stresa ābeces
Selje mēdza runāt ne tikai par negatīvo, bet arī pozitīvo stresu. Pozitīvā stresa izpausme parasti ir prieks par situāciju un aktīva tās pieņemšana, negatīvo stresu pavada bažas jeb tieksme bēgt un depresija jeb tieksme norobežoties. Sabiedrībā parasti runā par negatīvo stresu.
Stresa situācijas mūs pavada nepārtraukti. Par tradicionāliem stresa avotiem mēdz uzskatīt spožu gaismu, trokšņus, izšķirīgus dzīves notikumus (piedzimšanu, nāvi, kāzas, šķiršanos), atbildības nastu (nodokļi, komunālie maksājumi), mācību un biznesa jautājumu kārtošanu, attiecības (konflikti, tikšanās), vecumu un citus.
Ja negatīvā stresa situācija ir īslaicīga, mūsu ķermenis tai ir gatavs un tā nenodara nekādu ļaunumu. Ja tā ir ilgstoša, ķermeņa pretošanās spējas mazinās, un tas ārda mūsu psihi.
Tā kā negatīvā stresa avoti mums vienmēr ir līdzās, no tiem mēs sevi varam pasargāt tikai norobežojoties.
Hansa Seljes atziņas:
— Katrs stress mūsu apziņā atstāj neizdzēšanu rētu. Lai to aizdziedētu, mūsu organisms atbild ar novecošanos.
— Ja gribat nodzīvot ilgu mūžu, vienmēr esiet gatavi kaut ko ziedot.
— Ne jau stress mūs nogalina, bet gan mūsu attieksme pret to.
— No stresa varēsiet droši izvairīties, ja samazināsiet savu pretenziju līmeni. Gaidiet mazāk, tad panāksiet vairāk.
— Jo vairāk mēs tiecamies pēc atzinības, jo vairāk baidāmies no tiesas.
— Izvēloties pareizo attieksmi, mēs negatīvu stresu varam pārvērst pozitīvajā.
 |
Rakstam ir 991 komentāri |
Kad enerģijas ugunskurs pārvērties pelnos
Mūsdienu cilvēks stresu izjūt katru dienu — sēžot transporta...
|
Pašterapija: kā pieveikt stresu?[1291]
Stresa iespaidā sievietes enerģija pārvēršas taukos. No liekā...
|
Kā kļūt veselam un dzīvespriecīgam[9]
Jaukas domas, vingrinājumi un psihofiziskā noskaņošanās var palīdzēt...
|
Stress var izraisīt hronisku nogurumu[6]
Spēcīgs stress pēc daudziem gadiem var cilvēkam izraisīt hronisku...
|
|
Stresa ķermeniskās izpausmes — kas un kādas tās ir?[9]
Ikdienā nereti sastopamies ar situācijām, kuras rada gan emocionālas,...
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
