|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Vairākums Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka atkritumu šķirošana, auduma vai papīra maisiņu lietošana, dabiska ražojuma produktu lietošana un retāka autotransporta lietošana būtiski palīdzētu mūsu apkārtējai videi kļūt tīrākai, tomēr mazāk nekā puse šādas aktivitātes veic ikdienā, tādējādi patiesi rūpējoties par mūsu dzīves vidi. Pie šādiem secinājumiem nonākusi DnB NORD banka, analizējot šoruden veikta pētījuma rezultātus.
Pētījuma respondentu visbiežāk nosauktie rādītāji, kas liecina, ka cilvēks ievēro zaļu dzīvesveidu, ir — atkritumu šķirošana (74,5%), izvairīšanās no plastmasas iepakojuma/maisiņu iegādes (62,6%) un pārvietošanās kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis ar personisko automašīnu (44,4%). Šiem rādītājiem 28–35% robežās seko vietējā ražojuma bioloģisku pārtikas produktu lietošana uzturā, videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana, dalība talkās un citos pasākumos, rūpējoties par vides tīrību, kā arī dabiskas kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu, apģērba u. c. lietošana un otrreizēja vai vairākkārtēja dažādu iepakojumu un materiālu lietošana.
Tomēr respondentu reālās aktivitātes šajos rādītājos ir vidēji par 20% zemākas nekā viņu pašu norādītā «ideālā» lietu kārtība. Biežāk īstenotās aktivitātes, spriežot pēc aptaujas rezultātiem, ir pārvietošanās kājām/ ar velosipēdu/ sabiedrisko transportu un izvairīšanās no plastmasas iepakojuma un maisiņu iegādes (attiecīgi 47,4% un 42,9%). Šiem rādītājiem seko atkritumu šķirošana un citas aktivitātes. Tiesa, aptaujas veicēji uzskata, ka salīdzinoši lielais respondentu skaits, kas norāda atkritumu šķirošanu kā savu ikdienas aktivitāti (41,7%), visticamāk, nav patiešām aktīvi šķirotāji, bet gan arī cilvēki, kas tikai dažkārt izmet plastmasu vai stiklu tam domātajos konteineros, taču sīkāk šķirošanas būtībā neiedziļinās.
Būtiski, ka pilsētu, jo īpaši Rīgas, iedzīvotāji pārsvarā pie savām pozitīvajām aktivitātēm atzīmējuši atkritumu šķirošanu, pārvietošanos kājām, auduma vai papīra iepakojumu lietošanu plastmasas vietā u. tml., bet lauku iedzīvotājiem ierastāka ir dabiskas izcelsmes produktu lietošana un dalība vides sakopšanas talkās.
 |
Reklāma |
|
|
Analizējot savus paradumus tieši atkritumu šķirošanas jomā, vairāk nekā puse respondentu norādījuši, ka to nedara, jo pie viņu mājām nav dažādiem atkritumiem paredzētu tvertņu. Aptuveni desmitā daļa aptaujāto novērojuši vai uzskata, ka dažādās tvertnēs izmestie atkritumi tik un tā tiek visi kopā izgāzti vienā atkritumu automašīnā, līdz ar to šķirot atkritumus nav jēgas. Savukārt 9,4% aptaujāto uzskata, ka šķirošana rada ikdienišķas neērtības, tāpēc arī viņi to nedara, bet 3,8% vispār nezina, kāpēc būtu jāšķiro sadzīves atkritumi.
Salīdzinot sadzīves atkritumus ar t.s. bīstamajiem atkritumiem, vairāk nekā 38% respondentu apgalvo, ka kopējās atkritumu tvertnēs parasti izmet arī medikamentus, kam beidzies derīguma termiņš vai arī kuri vairs nav vajadzīgi, bet 52,3% līdzīgi rīkojas ar izdegušām dienasgaismas spuldzēm, izlietotām baterijām, akumulatoriem u. c. Kā biežākie iemesli šādai rīcībai tiek minēta neziņa, kur atrodas speciāli šiem atkritumiem domāti konteineri vai nodošanas punkti (61%), lielais attālums līdz tiem (29%) un uzskats, ka tas nelielais šādu atkritumu daudzums, ko konkrētais cilvēks mēdz izmest kopējās atkritumu tvertnēs, videi nekādu lielo kaitējumu nenodara (10,5%). Interesanti atzīmēt, ka 44% no tiem aptaujātajiem, kas bīstamos atkritumus izmet kopā ar citiem atkritumiem, tomēr uzskata, ka tieši izlietotas baterijas, akumulatori u. c. ir īpaši kaitīgi videi.
DnB NORD bankas prezidents Andris Ozoliņš, skaidrojot veiktā pētījuma nepieciešamību, saka: «Mūsu mātesbanka aktīvi darbojas Ziemeļeiropas valstīs, kurās videi draudzīgs dzīvesveids daudziem cilvēkiem jau vismaz pēdējos gadu desmitos kļuvis par ikdienas normu. Īpaši te varētu uzsvērt Skandināvijas valstis un Vāciju — bez šaubām, tajās ir pietiekami kvalitatīva likumu bāze, bet arī sabiedrības izglītošanai par videi draudzīgas pieejas ieguvumiem ir milzīga nozīme. Ņemot vērā, ka rūpes par cilvēkiem un līdz ar to arī par viņu dzīves vidi ir pamatā mūsu bankas darbībai visā Ziemeļeiropā, esam sākuši pievērst pastiprinātu uzmanību izpratnes veidošanai par zaļo dzīvesveidu arī Latvijā. Jāatzīst gan, ka pagaidām teorētiskās zināšanas ievērojami dominē pār to praktisko lietojumu, tomēr domāju, ka kopējiem spēkiem turpmākajos gados mēs spēsim padarīt mūsu kopējo dzīves telpu tīrāku un ikdienu veselīgāku.»
Projekta «Pēdas» vadītāja Vita Jaunzeme, komentējot aptaujas rezultātus, saka: «Lai gan daudziem iedzīvotājiem nav padziļinātas izpratnes par vides problēmām, kopējās noskaņas liek domāt, ka sabiedrība sāk ieinteresēties un vismaz cenšas piekopt videi draudzīgu dzīvesveidu — tādā veidā, kā uzskata to par pareizu, pieņemamu un praktiski iespējamu. Manuprāt, būtiskākais, ja cilvēks patiešām vēlas piekopt videi draudzīgu dzīvesveidu, ir TAUPĪŠANA jebkurā dzīves jomā, un tas mūsu cilvēkiem vēl ir jāmācās.»
DnB NORD bankas pētījums par videi draudzīgu dzīvesveidu ir sākums plašākai sabiedrības informēšanas kampaņai par to, kā pietiekami vienkāršā veidā sekot līdzi, lai mūsu ikdienas darbības nenodarītu pārlieku lielu kaitējumu videi, kurā jādzīvo gan mums pašiem, gan arī vajadzēs uzturēties mūsu bērniem un mazbērniem.
 |
Rakstam ir 11 komentāri |
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
