Foto: Normunds Brasliņš

Jēkabs Kazaks. Bēgļi. 1917. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.

Skatīt attēlu pilnā izmērā

Pedagogus aicina uz semināru [10]

«Apollo», izglitiba@apollo.lv
Ceturtdiena, 13. novembris (2008) 00:09

20. novembrī plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē Rīgā, K. Valdemāra ielā 10a, notiks seminārs skolotājiem Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītajā izstādē «No de facto līdz de iure».

Seminārs paredzēts vizuālās mākslas, mākslas vēstures un kultūras vēstures skolotājiem, kuri vēlas uzlabot savas prasmes mācību darbam muzejā.

Šis seminārs dos iespēju:
1) piedalīties tieši Jums sagatavotā paraugekskursijā izstādē «No de facto līdz de iure», kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai;
2) uzzināt par mācību iespējām izstādē, plānojot skolas grupas vizīti.

«No de facto līdz de iure» Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltīta izstāde.

Reklāma

Izstādes patrons: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītu pasākumu laikā no 2008. gada 14. novembra līdz 2009. gada 4. janvārim Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Baltajā zālē (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) rīko izstādi «No de facto līdz de iure», rādot augstvērtīgu latviešu mākslas klasikas izlasi, kas atspoguļo vēsturiski nozīmīgo un sarežģīto laikmetu.

Izstāde atgādina un vēsta par mākslas un mākslinieku klātbūtni, lomu un nozīmi izšķirīgo vēsturisko pārvērtību laikā, Latvijai topot. Paverot laika robežas plašāk par abiem zīmīgajiem vēstures datumiem, veidots ieskats norisēs no Pirmā pasaules kara un bēgļu gaitām līdz jaundibinātās valsts pirmajiem pastāvēšanas gadiem, reizē izceltas par laikmeta zīmēm atzītas mākslas vērtības.

Mākslinieku redzējums, līdzdalība notikumos un ticība laikmeta idejām, nenoliedzot neizbēgamus maldus juku laikos, pavadīja Latvijas iecerēšanu, proklamēšanu, de facto un de iure atzīšanu. Nacionālās mākslas ideāli un kultūras patstāvības centieni tika iznesti cauri ilgstošai karadarbībai, dramatiskam bēgļu postam un krasām varu maiņām. Dažbrīd Latvijas idejai ticēja un apzināti to virzīja vien nelielas inteliģences aprindas. Kļūdami par vēstures aculieciniekiem, dokumentētājiem, iemūžinātājiem un vienlaikus arī veidotājiem, rakstnieki to izteica vārdos, bet mākslinieki vizualizēja.

Ar Latvijas valsts dzimšanu sakrita toreizējās jaunākās mākslinieku paaudzes pieteikums mākslas dzīvē un radikālu «jaunās mākslas» uzskatu manifestācija. Modernistus Jāzepu Grosvaldu, Jēkabu Kazaku, Romanu Sutu, Niklāvu Strunki, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu, Oto Skulmi, Emīlu Melderi un citus viņu laikabiedrus iegūtā valstiskā neatkarība spārnoja radošas brīvības centieniem, drosmīgiem un netradicionāliem formas meklējumiem, kas noteica jaunu attīstības pavērsienu Latvijas mākslā. Liktenīgi un līdzīgi kā latviešu strēlnieku pulki sašķēlās arī mākslinieku rindas, Gustavam Klucim, Aleksandram Drēviņam, Kārlim Johansonam un vēl citiem ar pārliecību paliekot Padomju Krievijas pusē.

Izstādi papildina attēliem bagāts izdevums «No de facto līdz de iure: Latvijai topot. Māksla un laikmets», ko Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciālisti sagatavojuši sadarbībā ar apgādu «Neputns».

Potenciālos semināra dalībniekus lūdzam aizpildītu pieteikšanās formu nosūtīt uz e-pastu: Marta.Kipsne@lnmm.lv vai pa faksu: (+371) 67 357408.

Dalība, rezervācija, papildu informācija:
E-pasts: Marta.Kipsne@lnmm.lv
Tālrunis: (+371) 67 324461
Fakss: (+371) 67 357408
Informācija atrodama arī LNMM mājaslapā www.lnmm.lv/lv/teachers


Rakstam ir 10 komentāri

Lasīt citus komentārus [10]

Niks: Adresāts:

Reģistrēties

Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.