|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Ar katru gadu sarūk «Skolas piena programmā» iesaistīto izglītības iestāžu skaits, par to Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē deputātus informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lopkopības nodaļas vadītāja vietniece Inga Orlova.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotie dati rāda, ka 2006./2007. mācību gadā 725 izglītības iestādēm piegādāja 3447,642 tonnas piena, par kurām tika izmaksāti 240 524 lati no Eiropas Savienības (ES) atbalsta līdzekļiem un 528 863 lati no valsts budžeta.
Savukārt 2007./2008. mācību gadā programmā piedalījās 543 skolas un piegādātā piena daudzums bija sarucis uz pusi — tas bija tikai 1710,83 tonnas. Par šo piena daudzumu bija izmaksāts 173 951 lats ES atbalsta un 324 152 lati valsts finansējuma. Pienu skolā dzēra 129 232 skolēni.
Šogad, sākoties jaunajam mācību gadam, septembrī pienu piegādāja vairs tikai 459 Latvijas izglītības iestādēm.
 |
Reklāma |
|
|
ES atbalsta maksājums ir 13 santīmu par litru, bet valsts atbalsta maksājums ir 30 santīmu par litru piena.
Kā galvenos iemeslus, kāpēc samazinās skolu dalība piena programmā, Orlova minēja piena cenas palielinājumu, izglītības iestāžu nevēlēšanos uzņemties papildu saistības. Tāpat skolas nespēj vienoties ar pašvaldībām par līdzfinansējumu un/vai skolu ēdināšanas uzņēmumu par uzskaites nodrošināšanu.
«Kļūdaini aizpildītie dokumenti LAD kavē laicīgas atbalsta izmaksas, kuras tiek veiktas triju mēnešu laikā, tāpēc uzņēmumiem sanāk kreditēt šo programmu. Uzņēmumi nevēlas piegādāt mazus piena apjomus uz mazajām skolām attālajos lauku rajonos. No šā gada sākuma no valsts atbalsta programmas ir izslēgti 5.–9. klašu audzēkņi,» stāstīja Orlova.
Deputāte Ingrīda Circene (JL) ieteica noteikt piena programmu par obligātu visām skolām, lai visiem bērniem varētu būtu pieejams piens, kas ir būtisks bērnu organismam. Savukārt ZM pārstāvji atbildēja, ka šī ES iniciēta programma ir brīvprātīga un Latvija to nevar noteikt par obligātu, bet Latvija varētu lemt par finansējuma piešķiršanu šādam mērķim.
Lai stimulētu skolas piedalīties piena programmā, ZM plāno papildināt atbalstāmo produktu klāstu, tajā iekļaujot pienu ar augļu sulas piedevu un raudzētus piena produktus ar augļiem un augļu sulām.
Apakškomisija arī pārrunāja iespējas izglītības iestādēm nākamgad iesaistīties ES līdzfinansētajā programmā «Skolas auglis», kas paredz skolas apgādāt ar augļiem un dārzeņiem, lai veicinātu to patēriņu skolēnu un bērnu ikdienas uzturā.
ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākais referents Jānis Krainis stāstīja, ka Latvija kopumā atbalsta programmu par skolēnu nodrošināšanu ar augļiem un dārzeņiem, taču uzskata, ka ES paredzētie 90 miljoni latu visām ES dalībvalstīm nebūs pietiekami. Latvijai šai programmai atvēlēti 317 000 latu, bet valstij būs jāparedz 25% līdzfinansējums jeb 105 420 lati.
ZM aprēķinājusi, ka par šiem līdzekļiem varēs nodrošināt programmā iesaistītajiem 6–10 gadus vecajiem skolēniem tikai vienu nelielu ābolu reizi nedēļā.
Šo programmu plāno ieviest no 2009./2010. mācību gada.
Deputāti interesējās arī par to, vai ZM pārstāvji ir informējuši vietējos zemniekus par šo programmu un aprēķinājuši, cik lieli augļu un dārzeņu apjomi būs vajadzīgi, lai programmu varētu īstenot.
Krainis stāstīja, ka ZM speciālisti ir tikušies ar asociāciju «Latvijas dārznieks» un Latvijas Augļkopju asociāciju un informējuši viņus par šo programmu.
Deputāts Dzintars Ābiķis (TP) gan zināja teikt, ka laukos vecāki ir gatavi savos dārzos izaudzēto dārzeņu un ābolu ražu par velti atdot skolām, taču patlaban šādu praksi liedz likumu prasības.
Deputāti pauda bažas, vai skolēniem nevajadzēs ēst svešās zemēs audzētus augļus un dārzeņus, kuri bagātīgi apstrādāti ar ķīmiskām vielām.
Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija kādā no nākamajām apakškomisijas sēdēm skatīs problēmas, kas saistītas ar pirmo klašu skolēnu nodrošināšanu ar brīvpusdienām.
 |
Rakstam ir 15 komentāri |
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
