|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
No nākamā gada bakalaura studiju maksa Latvijas Universitātē (LU) varētu palielināties aptuveni par 100 latiem, pastāstīja LU rektors Mārcis Auziņš.
Tādējādi 1300 latu vietā, kas ir vidējā maksa par bakalaura studijām šogad, no nākamā gada septembra jaunajiem studentiem, iespējams, būs jāmaksā 1400 latu.
Pašlaik dokuments, kas paredz studiju maksas palielināšanu, vēl tiek saskaņots. Kā atzina Auziņš, visgarākās un sarežģītākās sarunas norisinās ar Studentu pašpārvaldi. «Viņi kā racionāli jaunie cilvēki saprot, ka izglītība kaut ko maksā un kvalitatīvai izglītībai nepieciešami resursi, tomēr vienlaikus arī LU saprot, ka šī nauda būs jānopelna vai nu studentiem pašiem, vai arī viņu vecākiem, tāpēc kaut kāds kompromiss būs jārod,» atzina Auziņš.
LU rektors jau iepriekš norādīja, ka pašreizējā situācijā ir neiespējami un tuvredzīgi runāt par iespējām samazināt studiju maksu, jo no valsts piešķirtais finansējums augstākajai izglītībai ir neadekvāti mazs.
 |
Reklāma |
|
|
«Ja redzam, kāds procents no valsts budžeta tiek atvēlēts augstākajai izglītībai, pirmajā brīdī izskatās, ka šinī ziņā esam tuvu Eiropas Savienības (ES) vidējam rādītājam, kas ir no 1,5% līdz 2%,» norāda Auziņš, «tomēr tas ir mānīgi, jo pie pašreizējās budžeta uzskaites shēmas aptuveni 75% no augstskolās iemaksātās studiju maksas tiek ieskaitīta kā valsts budžeta daļa, bet, neskaitot to, no valsts budžeta augstākajai izglītībai tiek piešķirti 0,74%, kas ir divas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropā un ir absolūti zemākais rādītājs ES.»
Ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju valstī, LU rektors gan nelolo lielas ilūzijas saistībā ar iespējām pašreizējā situācijā palielināt budžeta finansējumu augstskolām. «Visiem vajag vairāk naudas — ar ko mēs esam labāki? Tomēr tas, ka budžeta sadalījumam procentuāli ir jābūt veselīgākam, manuprāt, ir neapstrīdams fakts,» uzsver Auziņš.
Pēc Auziņa domām, ir divi veidi, kā apturēt studiju maksas celšanos augstskolās: pirmais — palielināt budžeta vietu skaitu, bet otrs — valstij segt augstskolu infrastruktūras izdevumus, kuru palielināšanās lielā mērā sadārdzina arī mācību maksas. Saskaņā ar LU veiktajiem aprēķiniem nākamajā gadā studiju procesa nodrošināšanas izmaksas varētu pieaugt par 25%.
«Valdība apgalvo, ka infrastruktūru ir nomaksājusi, bet, piemēram, LU gadījumā Ekonomikas un vadības zinību fakultātē tikai aptuveni 10% studējošo mācās par valsts budžeta līdzekļiem, un ir skaidrs, ka ar valsts piešķirto finansējumu šo studentu izglītošanai nav nomaksāti visi siltuma un ēkas uzturēšanas izdevumi,» stāsta Auziņš.
Ja valsts spētu nosegt visu infrastruktūru, sākot no zemes nomām un nodokļiem, ēku uzturēšanas, siltuma, elektrības un citiem izdevumiem, LU būtu ļoti vienkārši nepalielināt mācību maksu, jo pasniedzēju algas tāpat palielinātas netiek. «Mums būtu vienkārši teikt, ka mēs labi saprotam šo situāciju un mācību maksu nepalielināsim, taču, infrastruktūrai sadārdzinoties tik strauji kā tagad, mums vienkārši nav citas izejas,» piebilda Auziņš.
 |
Rakstam ir 9 komentāri |
Materiāls publicēts sadarbībā ar  |
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
