|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Iespējams, ka maksa par augstāko izglītību celsies arī turpmāk, izsitot lielāku robu ne tikai valsts, bet arī maksas studentu maciņā, šodien ziņo laikraksts «Neatkarīgā».
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzsver, ka arī augstskolām jārēķinās ar nemitīgu energoresursu un visu citu maksājumu pieaugumu, tāpēc nākamajā gadā studiju procesa nodrošināšanas izmaksas varētu pieaugt par 25%. Patlaban nav iespējams noteikt, kādā apjomā un cik strauji varētu celties studiju maksas, jo Augstskolu likums augstākās izglītības iestādēm joprojām nenosaka nekādus ierobežojumus nedz attiecībā uz studiju maksām, nedz arī maksas studiju vietu skaitu šajās nozarēs.
Vienas studiju vietas izmaksas aprēķina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā ne tikai darba telpu normatīvus un viena kvadrātmetra telpu ekspluatācijas izmaksas, bet arī pasniedzēju algas — arī tās regulāri pieaug. Augstskolu pasniedzēju algas ir piesaistītas valsts sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējai darba samaksai — šī summa tiek reizināta ar koeficientu 2,8, bet pārējā akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojumu veido 80% no iepriekšējās pakāpes atalgojuma.
«Šī formula tiek izmantota kopš 2000. gada. Ir pagājis labs laiks, un, iespējams, tā ir jāpārskata un jāuzlabo, lai precīzāk izrēķinātu, cik maksā viens students, un precīzāk noformulētu infrastruktūras daļu. Patlaban finansēšanas modelis tiek pārskatīts un veikti aprēķini, kā mainīt šo formulu precīzāk un pareizāk atbilstoši reālajai situācijai un pietuvinātu dzīvei,» atzīst IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.
 |
Reklāma |
|
|
Runājot par pasniedzēju atalgojumu, IZM atzīst, ka pēc formulas pienākošos atalgojuma pieaugumu tai izdevies nodrošināt tikai daļēji, tāpēc augstskolas arvien pieaugošās starptautiskās konkurences dēļ ir spiestas pašas meklēt resursus, ar kuriem piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis uzskata, ka tieši konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana mācībspēkiem, nevis peļņas gūšana ir galvenais faktors studiju maksas celšanai augstskolās.
Šogad valsts viena studenta izglītošanai gadā vidēji tērē 1590 latus, kas ir ievērojami vairāk, nekā vidēji tiek prasīts no viena maksas studenta. Nereti šī starpība sasniedz pat 40% un vairāk. Auziņš piekrīt Valsts kontroles aizrādījumiem, ka šāda situācija nav normāla un maksai par budžeta un maksas studentu sagatavošanu jābūt vienlīdzīgai un samērojamai.
«Patlaban vairākumā augstskolu studiju maksa ir zemāka nekā budžeta finansējums uz vienu studiju vietu. Šāda situācija veidojas tāpēc, ka vienā un tajā pašā auditorijā studē gan budžeta, gan maksas studenti, līdz ar to papildu izdevumi infrastruktūrā, it sevišķi sociālo zinātņu jomā, augstskolām nerodas. Sanāk, ka valsts, finansējot budžeta studentus, pavisam netieši ļauj studēt arī maksas studentiem,» skaidro Rēvalde un norāda, ka likumos šāda iespēja nav noliegta.
 |
Rakstam ir 15 komentāri |
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
