Līdz ar intereses beigām par Pierīgas pļavām nekustamo īpašumu lielo darījumu skaits Rīgas rajonā sarucis vēl straujāk nekā Rīgā un Jūrmalā, rāda laikrakstā «Dienas Bizness» publicētais «Baltic Screen» pētījums.
Ja 2006. gadā otrajā pusē Rīgas rajonā tika fiksēti visamz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusē šo darījumu skaits sarucis līdz 26, gada pēdējos 6 mēnešos - 24, bet 2008. gada pirmajā pusē to bija vairs tikai 3.
Pagājušā gada pirmajā pusē lielākais darījums bija par 2,15 miljoniem latu, otrajā pusē par 3,2 miljoniem latu, šogad - tikai nedaudz virs miljona iero (aptuveni 700 000Ls). Nelielais pirkumu skaits rāda, ka šobrīd pieprasītas ir gandrīz tikai mājas ar zemi pašu pircēju vajadzībām. Vienīgais izņēmums ir lielākais darījums, zemi iegādājoties degvielas kompānijai.
Kā atzīst Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš - lielie darījumi pamatā notiek Rīgā un tās tuvumā, par nopietniem darījumiem ārpus Rīgas robežām var runāt tikai lielākajās Latvijas pilsētās, kur tie pamatā saistīti ar komercplatību iegādi vai būvi.
Reklāma |
Nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji pieklusumu Rīgas rajonā skaidro ar «pļavu darījumu» beigām - ja kādreiz tika pirkti zemesgabali, tad tagad cilvēki vēlas iegādāties gatavu īpašumu un zeme vairs nav tik interesanta. Sakarā ar valsts ekonomisko lejupslīdi atrodas arvien mazāk klientu, kas vēlas paši celt māju, atzīst «Latio» valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Pēc E.Šīna domām šim faktoram gan esot ne tikai ekonomisks, bet arī cilvēcisks izskaidrojums, jo ja cilvēks strādā, viņam vairs neatliek laika organizēt celtniecību.
Uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš gan mierina pļavu pircējus ar to, ka zeme jebkurā gadījumā ir stabilāks ieguldījums nekā būve - «viens no drošākajiem, un domāju, ka pēc trīs līdz četriem gadiem cenas būs atpakaļ un pat vēl augstākas».