Bērnistaba pirmklasniekam

Liene Locmane, «Mans Nams Ir Mana Pils»
Trešdiena, 27. augusts (2008) 05:24

Jau pagājuši tie laiki, kad bija pieejams tikai vienveidīgs skaidu plašu mēbeļu piedāvājums, un ir iespēja realizēt savos bērnos nepiepildītos bērnības sapņus par ideālo bērnistabu. Ir augusts, bet ar lieliem soļiem nāk 1. septembris, kad mazais ķipars droši spers pirmos soļus skolas virzienā. Un tad rodas jautājums — kāda tad ir īsta skolēna istaba?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, griezāmies pēc padoma pie Ilzes Kalnas-Elksniņas, kas strādā par dizaineri konsultanti  «MC 2 DECORUMS».

Skolas gaitu sākšana ir brīdis, kad istabai ir kardināli jāmainās. Pēc daudzu vecāku domām, mainās viss — grīdas segums (neatstāsi taču lielajam skolmeistaram tepiķi ar plīša lācīša zīmējumu), tapetes arī būtu no bērnišķīgām jānomaina uz nopietnākām, mainīsies arī aksesuāri, jāievieš pēc iespējas vairāk konkrētu līniju, jāizveido nopietna atmosfēra, jāizvāc no istabas citi dizaina elementi, kas bija tik tuvi un pazīstami mazajam cilvēkam.

Bērnistabai jāmainās

Reklāma

It kā šie apgalvojumi ir patiesi, bet pāreju nedrīkst veikt krasi — novācot visas rotaļlietas, lelles un pārējo, kas mazajam ir bijis tik tuvs. Bērnam joprojām ir nepieciešama spēļu zona. Bet nedrīkst būt tā, ka šīs rotaļlietas novērš bērna uzmanību brīdī, kad ir jāmācās. Skolēna istabai jābūt tādai, lai tajā rastos vēlme mācīties, nevis pēc iespējas ātrāk nokļūt pie rotaļlietu skapja.

Svarīgākais ir tas, ka bērnam savā istabā jāattīstās, nevis viņam tiek uzspiesti noteikumi par to, kādam bērnam būtu jābūt. Bērnistabai jāmainās pakāpeniski, ar baudu un labsajūtu, lai  nerastos situācija, kad bērnam, ieejot savā istabā, galvā būtu tikai domas, ka tā tagad ir moku kambaris, kurā ieejot vienīgais, ko ir iespējams darīt, ir zubrīties.

Neatņemsim bērnam bērnību, ieviešot visas krasās pārmaiņas, bet vienkārši ielaidīsim jauno dzīvi un tās kārtību bērna istabā — ievietojot tajā galdu, kas turpmākos 12 gadus būs galvenā darba zona bērna / jaunieša istabā. Vienkārši jāizplāno ērtāks iekārtojums, jo mēbeļu tagad būs vairāk. Rakstāmgalds ir galvenā jaunā mēbele pirmklasniekam, jo turpmākā bērna dzīve ap to grozīsies galvenokārt. Protams, nedrīkst aizmirst plauktus, kuri būtu jāiekārto, lai skolēnam būtu, kur novietot visu mācībām nepieciešamo.

Mēbeles ir tikai ierocis, lai radītu atmosfēru. Jācenšas saprast, ko vēlas bērns, kādas ir vecāku vēlmes un mērķi, un, to apvienojot, var radīt pašu labāko bērnistabu. Bērnam viņa istaba nav tikai mēbeles, tā ir viņa pasaule, vieta, kur bērns ir karalis un valdnieks, vieta, kurā bērnam jājūtas droši un labi.

Istabas zonas

Bērna istabu varētu iedalīt trīs zonās — personīgajā, sociālajā un dzīves zonā. Brīdī, kad bērns dodas uz skolu, tieši sociālā zona kļūst aktīvākā, jo parādās skolas draugi, kuri nāks ciemos. Bērnam ir arī svarīgi, lai brīdī, kad pie viņa ierodas draugi, viņam būtu galdiņš, pie kura varētu apsēsties, lai būtu vieta, kur varētu notikt foršs tusiņš. Jānoskaidro bērna vēlmes — varbūt viņam patīk dzīvoties pa grīdu, varbūt spēlēt datoru vai varbūt tuvākas galda spēles; šie faktori jāievēro veidojot bērnistabas interjeru. Ļoti ērtas ir transformējamas un moduļu mēbeles, kuras var papildināt, izveidot tā, lai varētu radīt bērnistabu tieši šim brīdim.

Istabā vajadzētu nodalīt zonas — vietu, kur mācās, spēlējas, vietu, kur uzņem ciemiņus. Patiesībā bērnam ir grūti ieiet jaunajā ritmā, ko uzliek skola. Tagad jāsēž pie galda, jāmācās. Latvijā ir pierasts, ka mēbeles tiek saliktas gar sienām, vidū tukšs laukums, kas it kā paredzēts bērna rotaļām, bet bērnam tas nešķiet interesants, jo tur neveidojas kustība, nav ritma, dinamikas. Bērnam ir nepieciešams kaktiņš, kur nolīst. Nepieciešama vieta, kur ar draugiem pasēdēt, paspēlēties.

Kā novietot galdu?

Pie mums ir pierasts, ka tam obligāti jāatrodas pie loga, jo tur būšot labākais apgaismojums, bet cik tad Latvijā ir to gaišo un saulaino dienu, it sevišķi tad, kad bērns pārrodas pēcpusdienā mājās un sāk jau krēslot. Vai tiešām jāpieturas pie iekaltajiem principiem? Galu galā tāpat tiks izmantots mākslīgais apgaismojums. Un te arī daudz ko nosaka pats bērns. Neliksim galdu pret mantu kasti, jo izklaidīga bērna domas ātri vien no mācībām pārslēgsies uz rotaļām, un kāda tad tur mācīšanās. Tieši tādu pašu efektu var radīt skats pa logu. Vislabākais risinājums šādā gadījumā būtu, ja galds tiktu vērsts pret sienu, kur nekas lieks bērna uzmanību nepiesaistīs. Nedrīkst arī aizmirst, ka pie tā paša galda bērnam blakus var sēdēt kāds no vecākiem, kas palīdzēs bērnam veikt un kontrolēt mājas darbus.

Istaba uz ilgāku laiku

Bērnistabā nevajadzētu aizrauties ar bārbijgultām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem, jo, bērnam augot, tie ātri sāk apnikt. Mirkļa kaprīze ir apmierināta, bet pēc gada gulta jāmet ārā, jo bērns paziņo, ka tajā negulēs. Tādēļ bērnistabas mēbeles jākomplektē gudri, ar aprēķinu, ka tās nav uz gadu, diviem. Drīzāk jāpievērš uzmanība noskaņai, ko var izvedot ar tapetēm, interjera elementiem un aksesuāriem.

Patiesībā bērnistabu pārvērst par skolēna istabu var arī pēdējā mirklī, īsi pirms skolas. Tā ka nekas nav nokavēts, galvenais, lai bērnam tas būtu pārsteigums. Beidzot esmu liels un iešu skolā, un redziet — man ir jauna istaba. Tikpat labi to var darīt lēnām, jo, jau ejot sagatavošanas klasē, bērnam rodas nepieciešamība pēc grāmatām un līdz ar to pēc jauniem plauktiem istabā, kur tās novietot. Tāpat tie būs noderīgi citiem hobijiem.

Pirmklasnieka posms bērnam ir apmēram līdz ceturtās klases sasniegšanai. Ap divpadsmit gadiem bērns jau ir skaidri definējis savas vēlmes un vairs nav nepieciešams, lai istabā atrastos simt un viena lieta, bet jau ir konkrēti virzieni, kas jāattīsta. Sasniedzot šo vecumu, jau ir konkrēti jāievēro bērna vēlmes un dominējošais vairs nebūs vecāku iedomātais.

Nav svarīgi, vai bērna istaba ir liela vai maza. Jo katrs bērns ir individuāls. Bērnam patīk viss, kas ir mīļš un omulīgs. Maziem bērniem ir ļoti svarīgi ievērot proporcijas — mēs, pieaugušie, redzam šo istabu no metrs sešdesmit augstuma, bērns no metra. Apsēdieties uz grīdas un paskatieties, ka viss no šāda augstuma izskatās pilnīgi citādi. Tā šo istabu redz jūsu bērns. Ja mums liekas, ka istaba ir maziņa, bērnam tā šķitīs liela. Ievietojot interesantus elementus, tie jāliek bērna acu augstumā, jo tieši tā bērns tos ieraudzīs un viņam radīsies interese par tiem. Protams, ir forši, ja bērna istaba ir liela, jo tas rada iespēju bērnam veikt vēl vairāk aktivitāšu, un tāda būtu piemērota aktīvam bērnam.

Pats galvenais, lai bērna istabā atrastos vieta visam, kam tajā būtu jābūt, un tā patiktu bērnam, kurš tajā varētu justies droši un omulīgi kā jau privātajā salā, kur pats ir lielākais pasaules valdnieks!

Materiāls publicēts sadarbībā ar Man māja - mana pils

Vēl par šo tēmu

Lasīt citus komentārus

Niks: Adresāts:

Reģistrēties

Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.

objekts:
darījuma forma:
rajons, pilsēta:
apdzīvota vieta, pilsēta:

Mēneša lasītākie raksti