Pat ja jūs nekad neesat izjutis tehnikas aicinājumu, nedaudz īpatnēju terminu par vārtu atvēršanas automātiku jums, visticamāk, netraucēs. Tas palīdzēs jums radīt zinoša pircēja iespaidu.
Pagalma jeb teritorijas iebraucamie vārti privātmājam pārsvarā ir verami un ar divām vērtnēm. Bieži sastopami arī uz sāniem atbīdāmi vārti. Bīdāmos vārtus gan vairāk izmanto komercobjektiem, bet ne tikai. Vārtu atvēršanas automātiku veido vairākas ierīces – elektromotors ar reduktoru vai eļļas (hidraulisko) sūkni tiek dēvēts par atvērēju, «roku» vai piedziņu; elektronika ar pults uztvērēju un strāvas pārveidotāju – vadības bloks; drošības ierīce – infrasarkano staru barjera jeb «fotorelejs».
Sadzīves vai rūpnieciskais?
Pēc lietošanas nozīmes automātiku dala «sadzīves» un «rūpnieciskajās». Ja arī to elektroniskajai daļai nav atšķirības starp rūpniecisko un sadzīves lietošanas variantu, tad mehāniskajai tādas atšķirības ir. Tas notiek tāpēc, ka automātikasadzīves lietošanā tikai divas līdz divdesmit reizes dienā atver un aizver vārtus, Savukārt rūpnieciskās lietošanas automātika spēj darboties bez apstājas vai gandrīz bez apstājas, t.i. Ar 100% intensitāti. Pašu motoru barošana mēdz būt visdažādākā - 24V(iekārtai parasti jāpievada 230V barošanu un tālāk iekārtā jau ir integrēti transformātori, kas pārvērš to 24V), 230V, vai 380V (tas parasti ir tikai rūpnieciskai automātikai bīdāmiem vārtiem).
Reklāma |
Privātmāju iebraucamo vārtu atvēršanas automātikai parasti ir 24V vai 230V motori Tas ir pilnīgi pietiekami sadzīves vajadzībām, jo mājas vārti reti kad strādā vairāk nekā 10–15 reizes dienā. Pat ja visi 10–15 cikli tiks izpildīti pēc kārtas, tas diezin vai izsauks dzinēja pārkaršanu. Turklāt ja ierīce ir ar 24V motoriem, tad tāda pārkaršana nedraud – intensīva lietošana veicinās iekārtas ātrāku nolietošanos.
Rūpnieciskie atvārējs ir apgādāti ar 220 V liela izmēra un pietiekamas jaudas rezerves dzinējiem vai 380 V dzinējiem, kuri visiedarbīgāk elektrisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
Par vadības bloku
Lai vārtu atvēršanas automātika funkcionētu un kalpotu lietotājam un pildītu viņa komandas, tai ir nepieciešams vadības bloks. Iemontēti vai jau atrodas atsevišķā korpusā, tie ir daudzveidīgi un pilda sistēmas smadzeņu funkciju.
Mūsdiienīgs vadības bloks ir ļoti komplicēts, tas veic motoru vadību, kontolē to darbību analizē saņemtos signālus no drošības ierīcēm utt.
Vienkāršākā pielietošana – tā ir vārtu atvēršanas automātikas vadīšana, saņemot komandas no slēdža, kas novietoti jūsu mājās, sarga mītnē vai birojā, paralēli tas kontolē drošības ierīču funkcijas, bez kurām ierīce nestrādās pilnvērtīgi.
vārtu atvēršanas automātikas vadībā parasti jau ir integrēts distances vadības uztvērējs, ar rādio tālvadības pulti varēs vārtu atvēršanas automātiku vadīt no tālienes (30 – 50 m atkarībā no sistēmas).
Jums jau ir garāžas vārti ar citas firmas automātiku? Tad atliek garāžas automātikai ( vai vārtu vadības blokam) pievienot tādas pat firmas radio signāla uztvērēju un un abus vārtus vadīsiet ar vienu tālvadības pulti, kurai ir divi vai četri kanāli.
Vārtu automātiska aizvēršana ir kļuvusi par ikdienišķu parādību pēc iepriekš uzstādītas laika sprīža. Šis uzdevums ir labs tiem, kas zina, ka tāda iespēja darbojas. Izmantojot šo funkciju obligāti ir nepieciešams izmantot foto drošības relejus, kas kontrolē notiekošo vārtu ailē, pretējā gadījumā atstājot automašīnu vārtu ailē tā var tikt apskādēta.
No drošības viedokļa ieteicams vārtus apgaismot to darbības laikā. Daži ražotāji šo funkciju integrējuši vadības blokā, kuram var tieši pieslēgt piem. 500W prožektoru. Tas automātiski ieslēdzas vārtu atvēršanas sākuma momentā un atslēdzas kādu laiciņu pēc to aizvēršanas. Gaismas ieslēgšana ir vēlama arī apmeklētājiem, kuri ierodas kājām. Lai gaisma iedegtos tikai tumšā laikā, var noderēt gaismas jūtīgi kustības sensori, kuri novietoti netālu no vārtiem jūsu zemes gabalā. Tie reaģē kā uz automobili, tā uz kājāmgājēju, jā, un arī nevēlamus viesus tāda piepeša un spilgta apgaismošana neiepriecinās.
Ja pazuda elektrība
Elektrības pazušanas gadījumā vārtu atvēršanas automātiku var mehāniski «atbloķēt», lai vārtus varētu atvērt un aizvērt ar rokām. Vārti ar hidraulisko piedziņu šajā gadījumā jākustina tikai lēni un vienmērigi, lai eļļa netiktu izspiesta no cilindra.
Signālampas
Atomātiku ražotāji panākuši savas produkcijas klusu darbību un lai pievērstu uzmanību kustīgajiem vārtiem, drošībai , pie vadības bloka ieteicams pieslēgt gaismas signāllampas.
Moderna vārtu atvēršanas automātika reaģēt uz šķērsli savā ceļā. Dzinēja lietojamās strāvas adapteri ar vadības bloka palīdzību var atšķirt šķēršļus vārtu ailē, taču ir vērts zināt, ka tas nerada 100% drošību. Bez lietotājiem blakus vārtiem, kuru svars ir vairāki simti kilogramu, var atrasties bērni un mājdzīvnieki, kuriem nav ne mazākās saprašanas par jebkādiem mehānismiem. Paļauties tādos gadījumos uz automātiku bez drošības ierīcēm ir bīstami.
Drošības ierīces
Viena no ierīcēm, kas palīdz kontrolēt situāciju vārtu ailē ir infrasarkano staru barjeras, kuras novietotas vārtu ailē, ja kaut kas pārtrauc šo staru, tās dod signālu uz vadības bloku, kas aptur vārtu darbību. Infrasarkano staru barjeras novieto apmēram automašīnas buferu līmenī – augstāk vai zemāk par šo līmeni tie ir lieki. Lielākam iedarbīgumam tos novieto no iebraukšanas puses vārtu ailē un no izbraukšanas puses uz stabiņiem pirms atvērtām vārtu vērtnēm.
Drošības ierīces vēl viens variants – tas ir speciāls gumijas profils, kurš nostiprināts uz vārtu malas. Ja vārtiem veroties ciet, šķērslis vārtu ailē saskaras ar gumijas profilu, nostrādā drošības kontakts, kas dod signālu uz vadības bloku, kas aptur vārtu kustību. Šīm iekārtām ir trīs veidi: pneimatiskais, elektriskais un optiskais. Pneimatiskajam gumijas profila iekšpusē atrodas gaiss; ja iekārtu saspiež, spiediens tajā palielinās, un nostrādā drošības kontakts. Elektriskais sastāv no divdaļīgas elektrību vadošas gumijas, kuru saspiežot abas daļas saskaras un vadība saņem impulsu, Optiskajam paveidam caur gumijas profilu iet gaismas stars un, saspiežot to, stars pārtrūkst, kas arī liek vārtiem apstāties. Šo iekārtu montēšanu sarežģī to pievienošana, jo ne vienmēr ir vienkārši savienot atvereja kabeli ar gumijas ierīci kustīgiem vārtiem.
Modērnākas iekārtas ir aprīkotas dzinēja apgriezienu skaitītājiem, kas arī pilda vārtu darbības uzraudzību un vērtnes atduršanās pret škēršli izsauc vārtu apstāšanos.
Kvalitatīva un moderna vārtu atvēršanas automātika nodrošina laidenu darbības uzsākšanu un apstāšanos, jo pati lielākā slodze un vislielākā piepūle uz mehānismu notiek sākuma momentā un vārtu kustības beigās.
Atveramajiem un atbīdāmajiem vārtiem
Vārtiem ir brīvi jāpārvietojas, bez pretestības, kuru var izraisīt nekvalitatīvas eņģes un nosēdušies stabi atveramajiem vārtiem un ritenīši bīdāmajiem vārtiem un pati vārtu konstrukcija. Tikai tādā gadījumā vārtu atvēršanas automātikas izvēle būs 100% pareiza.
Vārtu atvēršanas automātiku izvēlas pirmkārt no to lietošanas intensitātes, vārtu svara un to izmēra. Tas nozīmē, ka smagākus vārtus izkustināt no vietas ir daudz grūtāk un drošam piedziņas darbam tā jaudai jābūt atbilstošam vārtu svaram. Tādu ierīču lietošana, kuru jaudas rezerves ir daudz lielākas nekā nepieciešams ir nelietderīgi, jo to iespējas netiks izmantotas. Tās var kalpot ilgāk, bet izmaksas būs daudz reizes lielākas.
Atveramajiem vārtiem tiek pielietotas vairākas sistēmas. Atvērēji jeb piedziņas pēc darbības principa ir – hidrauliski un elektromehāniski. Pēc spēka pielikšanas veida – sviras un lineāri. Pēc novietošanas vietas – virszemes un zem zemes.
Var apgalvot, ka elektromehāniskie lineārie atvērēji ir paši izplatītākie. Tie ir lētāki, vienkārši uzstādāmi un var veramos vārtus atvērt uz iekšpusi. Samazinot aili, iespējams tos montēt vārtu atvēršanai arī uz ārpusi. Jāpiebilst gan, ka tas nav ražotāju paredzēts, un jāizgatavo speciāli kronšteini. Šai nepieciešamībai drošāk izmantot oriģinālus pazemes vai elkoņa vērējus.
Atvērējs darbojas tā. Dzinējs ar reduktoru griež skrūvi. Skrūve pārvieto uzgriezni gareniski virziena turētājam, rezultātā dzinēja griešanas enerģija pārveidojas uzgriežņa lineārajā kustībā, kura atver vārtus. Galējos stāvokļos uzgrieznis spiež uz gala slēdžiem, kuri apstādina atvereju stāvokļos, kad vārti ir atvērti vai aizvērti.Šādi mehānismi, gadījumos ja ir atvērta skrūve un uzgrieznis, ir nepieciešams vismaz reizi gadā pilnībā iztīrīt no netīrumiem un nojauna sasmērēt ar smērvielām.
Darba ātrumā nepārspējami ir sviru atvērēji, kas darbojas pat divas reizes ātrāk par lineārajiem. Sviru atvērējos dzinēja enerģiju nodod ar reduktora starpniecību vertikālajai vārpstai, uz kuras nostiprina kloķi un ar klaņa palīdzību pārvieto vārtus. Tautā šos kloķa klaņa mehānismus sauc par «elkoņiem».
Ir arī sviru atvereja paveids zem zemes uzstādīšanai. To montē zem vārtiem pie stabiem un var vienlīdz labi atvērt vārtus gan uz ārpusi, gan iekšpusi. Virspusē atvārēji gandrīz nav redzami. Atvērējam ir papildus «svira» (svārstīgā svira), kuras ass iziet virspusē un kustina vārtus. Šis atvērēju paveids nav bieži sastopams, jo to instalācija prasa sarežģītu montāžu ar betonēšanas darbiem un drenāžu sistēmas veidošanu, jo pazemes vārtu atvēršanas automātikā iekļūst ūdens un ziemas apstākļos tas var sasalt līdz ar visām svirām, kas var novest pie iekārtas sabojāšanās.
Kur paslēpt kabeli
Divi atvērēji divām vārtu vērtnēm ar kabeli jāsavieno ar vadības bloku. Jaunos objektos ar to nav problēmu – nepieciešams zemē ieguldīt pietiekoša izmēra gofrētu cauruli, pa kuru var vilkt vairākus kabeļus. Vecos objektos tā novietošanai varbūt vajadzēs atvērt ceļa klājumu vārtu ailē vai novilkt to zem ailē noguldītā metāliskā ātrumvaļņa.
Vārtu atvēršanas automātika atbīdāmajiem vārtiem izveidota nedaudz vienkāršāk nekā atveramajiem vārtiem. Uz atvērēja izejas vārpstas novieto mazo zobratu un šis zobrats pārvieto vārtus ar zobainu līsti, kura nostiprināti uz vārtu sijas. Atvērēju modifikācijas paredzētas, lai pārvietotu vārtus no 300 kg līdz trijām un vairāk tonnām.
Dažādiem atvērēju veidiem var būt arī dažāda veida gala slēdži. Tie var būt mehāniskie kontakta un elektromagnētiskie bez kontakta. Bez kontakta gala slēdžiem arī ir varianti, bet galvenais – bez kontakta sistēmas principiāli drošāki, jo tiem nav kustīgu detaļu.
Un vēl – atvārējiem vajadzīga elektrība, tādēļ pie vārtiem nāksies ielikt barošanas kabeli. Tātad nepieciešamas viens kabelis barošanai un, ja ir doma par papildus funkcijas izmantošanu (namrunis, impulsa poga utt) papildus kabeļus. Šis papildinājums noderētu atvērēju pogu vadībai no mājām, no namruņa ar rūdīto elektromehānisko atslēgu un ielas apgaismojuma vadību. Parasti pietiks 10–15 dzīslu kabeļa 1 mm2 (video namrunim un videokamerai vajadzīgs atsevišķs un ekranēts kabelis).