Šodien portālā

Arhitektūra un būvniecība

Ūdens novadīšana: svarīgi «sīkumi»

Oskars Sparinskis, žurnāls «Laimīgā māja»
Sestdiena, 5. jūlijs (2008)

Lai jūsu māja stāvētu ilgi un jums būtu sausi un ērti tajā dzīvot, noteikti vajag padomāt par ūdens novadīšanas sistēmu. Turklāt pats galvenais – par «lietusgāzēm» vajag domāt jau tad, kad sāk darbus pie zemes gabala labiekārtošanas.

Diemžēl dzīvē viss ir citādi. Piekritīsiet, pārāk izplatīta ir aina, kad bruģējums uzklāts, ietves flīzītes uzliktas, zālājs ir iesēts, sākas lietus un... ap māju parādās peļķes. Nevajag pret to izturēties kā pret sīku neērtību – redz, saulīte parādīsies, un viss izžūs. Tādai nevērībai var būt diezgan nopietnas sekas: tā bieži rada mitruma parādīšanos virspamata stāvā (ja mitruma izolācija ir izpildīta nekvalitatīvi), ātras ūdens attīrīšanās baseina piepildīšanās, bedrīšu pārplūšanas ar sūkņa ierīcēm (ja tādas ir) un citu būvju pārpludināšanas zemes gabalā. Mitruma pārpilnība augsnē nelabvēlīgi ietekmē zāliena kvalitāti un citu augu attīstību. Starp citu, cerams, ka pēc šī raksta izlasīšanas jūs pareizi izlemsiet jautājumu par ūdens novadīšanu no sava zemes gabala.

Kādi tie ir

Pārsvarā ūdens novadītājus iedala trīs grupās.  Virspuses lineārs ūdens novadītājs – tā ir savā starpā savienotu tekņu uzbūve (renīte, kanāls) un pie tām pieslēgts smilšu uztvērējs, kurš aiztur atkritumus un aizkavē kanalizācijas cauruļu aizsērēšanu. Renītes izgatavo no dažādiem materiāliem: plastikāta, betona, polimēra betona. No augšas tās noklāj ar aizsargrežģi, kurš arī ir izgatavots no plastikas, nocinkotā un nerūsējošā tērauda, čuguna. 

Reklāma

Punktveida ūdens novadītājus ar lietus uztvērēju palīdzību lieto kā lietus un kūstošā ūdens vietējo savācēju. Visbiežāk tie kalpo kā sasaistošais posms starp ūdens novadīšanas un kanalizācijas caurulēm. Iekšpusē ieliekamā groza dēļ lapas un citi atkritumi nepiesārņo kanalizācijas cauruli.   

Drenāžas ūdens novadīšana ir diezgan sarežģīta inženiertehniska būve, kura paredzēta, lai savāktu un novadītu lietus un grunts ūdeņus. Tādas drenāžas ierīkošanai visbiežāk izmanto īpašu drenāžas cauruli (plastikāta, viļņoto cauruli ar caurumiem), aptītu ar filtru – ģeotekstilu. Tāda sistēma kopā ar pamatu kvalitatīvu hidroizolāciju spēj pasargāt jūsu virspamata stāvu no nevēlama mitruma parādīšanās.

Gatavojam projektu

Jebkura celtniecība sākas ar projektu, arī virspuses lineārais ūdens novadītājs nav izņēmums. Protams, projektu tā plašākajā izpratnē veidot nav vajadzības, var iztikt ar saprātīgu shēmu. Rasējumā vispirms vajag norādīt ūdens uztveres vietu – drenāžas aku. Parasti aku izvieto pašā tālākajā zemes gabala stūrī, tālāk no mājām, urbuma un citām būvēm. Protams, ja uz jūsu zemes gabala ir dabīga vai mākslīga ūdens krātuve, tad jums ir veicies. Visu lietus ūdeni varēs lieliski novadīt uz turieni.  

Otrs solis būs ūdens uztveres vietu atzīmēšana. Tādēļ mums jānoskaidro renīšu un lietus uztvērēju novietošanas vietas. Labāk ir novietot lietus uztvērējus ar atzarojumu uz leju, jo mūsu klimatiskajā zonā lietus uztvērēju ar sānu atzarojumiem bieži aizsalst un tā rezultātā ūdens novadīšanas caurule saplīst.  

Renīti parasti liek vārtu līnijas virzienā, lai nelaistu ūdeni no ielas. Protams, ja jums ceļa līmenis nedaudz augstāks nekā pagalma līmenis, tad šo līniju var neplānot. Visbiežāk renīšu līmeni pie vārtiem paturpina līdz pat vārtiņiem, bet, ja vārtiņi atrodas patālāk no vārtiem, tad renīšu līniju vilkt nav nepieciešams, var šīs divas līnijas sadalīt un pēc tam novadīt no tām ūdeni neatkarīgi citu no citas. Otru līniju ierīkojam gar garāžas vārtiem, tā neļaus garāžā iekļūt ūdenim, kā arī uztvers to ūdeni, kurš parādās, kad ziemā atkūst mašīnas, mašīnas mazgāšanas laikā garāžā utt. Tieši tāpēc garāžas grīdas līmenim jābūt ar slīpumu, kas vērsts drenāžas renīšu virzienā. Parasti šajā vietā ūdens nav nemaz tik daudz un, lai ieekonomētu līdzekļus, šeit var ieplānot sīkas renītes. Taču noteikti ir jāpadomā par slodzi, kas jāiztur režģim. 

Ja jums ir baseins, tad tam apkārt tāpat ir jāparedz uzstādīt teknes. Visbiežāk blakus baseinam lieto sīkas renītes ar baltu nepastiprinātu režģi. Tam noteikti jābūt no plastikāta, jo metālisks sildot dedzinās kājas.  Zinātāji iesaka neaizmirst par mājas ieejām, galvenokārt uz sliekšņa vajag novietot pie durvīm ūdens krātuvi ar apavu attīrīšanas sistēmu. Pirmkārt, tas neļaus netīrumiem iekļūt mājā, otrkārt, uzņems sevī visu lietus ūdeni, kurš nokļūs uz lieveņa. Ar kanalizācijas cauruli viss, kas nokļūst ūdens krātuvē, aiztecēs uz drenāžas aku. Tas ir ļoti ērti: attīrīšanas sistēmas režģi pat nevajag pacelt, pietiek vienkārši novirzīt laistāmo šļūteni uz ūdens krātuvi, un ieiešanas josla atkal tīra.   

Tagad, kad mums jau ir atzīmētas vietas, kur tiks uztverts ūdens, vajag izplānot kanalizācijas caurules, kuras savienos renes un ūdens uztvērējus ar drenāžas aku. Būtībā kanalizācijas cauruļu izvietošana ir ļoti savdabīga katram zemes gabalam, tā ir atkarīga no slīpuma, ūdens uztveres vietu daudzuma, to izvietošanas attāluma no drenāžas akas. Svarīgi ir atcerēties, ka vietās, kur caurules savienojas ar galveno cauruli (noteikti lielāka diametra) vajag ieplānot kontroles akas, kuras dos iespēju iztīrīt kanalizāciju aizsērēšanas gadījumā. Šīs akas parasti izgatavo no plastikas izmērā 300x300 mm, to augstums tiek pieaudzēts ar pagarinātājiem, tādā veidā varat iegūt jums vajadzīgo dziļumu.

Materiāls publicēts sadarbībā ar Laimīgā māja
objekts:
darījuma forma:
rajons, pilsēta:
apdzīvota vieta, pilsēta:

Mēneša lasītākie raksti