Pagājušajā numurā mēs sākām stāstījumu par mākslīgo akmeni – dekoratīvo apdares materiālu, kurš atdarina rupji kalta dabīgā akmens faktūru vai ķieģeļu krāvumu.
Ārsienu apdares īpatnības
Parasti ārsienu materiālu pie sienas piestiprina ar «mitro» paņēmienu, tas ir, ar cementa līmi. Lai tas «saķertos», āra temperatūrai jābūt plusos. Vislabākā gaisa temperatūra, pie kuras iesaka sākt ārsienas apdari ar mākslīgo akmeni, ir no +5° C līdz +25°C. Līdz tam brīdim, kamēr temperatūras stabiņš nav nolaidies zemāk par + 5°C, nekāda īpaša tehnoloģija ne materiāli nav vajadzīgi.
Tomēr ir gadījumi, kad ārsienu apdari nepieciešams veikt pie daudz zemākas temperatūras. Ar to īpaši bieži sastopas lielās celtniecības sabiedrības, kuras strādā visu gadu. Privātā celtniecībā bieži rodas cita situācija: ārsienu apdares mākslīgais akmens nopirkts un atvests uz apdares vietu, bet zeme jau ir noklāta ar pirmo sniegu. Ko darīt?
Reklāma |
Šīs problēmas pilnīga risinājuma, protams, nav. Un vispār, ja āra temperatūra ir 5 līdz 10°C vai zemāka, tad ārējos apdares darbus labāk atlikt līdz siltākam laikam. Tomēr, ja termometra rādītājs atrodas uz nulles iedaļas vai mazliet zemāk, ir paņēmieni, kuri šādos dabas apstākļos ļauj veikt apdares darbus. Galvenokārt ar tā saucamajām lecektīm («pagaidu sildčaula») un izmantojot aukstumizturīgu līmi.
Gadījumos ar lecektīm celtniecības sastatnes apstiepj ar polietilēna plēvi. Iekšpusē norobežotajā telpā ievieto siltuma lielgabalu un ar to silda gaisu «pagaidu sildčaulā». Turklāt lielgabalu nenovirza vis uz ārsienu, bet garām tai, lai virsma sasiltu vienmērīgi. Gala iznākumā temperatūra lecektīs paceļas augstāk par nulli (vislabākajā gadījumā tai jābūt ne mazāk kā + 8°C). Bet te ir viens svarīgs jautājums: tāda temperatūra jāuztur vismaz trīs diennaktis pēc ārsienu apdares darbu pabeigšanas – pa šo laiku cementa līmei ir jāsacietē par 90% no sava stipruma.
Dažreiz darbam aukstajā laikā piedāvā līmi ar īpašu sastāvu, kura ļauj ārsienu apdari ar mākslīgo akmeni veikt, ja gaisa temperatūra ir līdz +10°C. Augstuma izturīgajās līmes sastāvā ietilpst īpašās piedevas, kas ļauj ar to strādāt pie mīnusa temperatūrām. Taisnība, kad gaisa temperatūra ir pietiekami zema, izmantojot aukstuma izturīgu līmi, papildus iesaka izgatavot «pagaidu sildčaulas».
Ārsienu apdarei ar mākslīgo akmeni pie plusu temperatūras arī ir savi sīkumi. Galvenokārt neiesaka veikt apdari arī ļoti karstā laikā, jo pie ļoti augstas temperatūras maisījums, kurš savieno pamatus ar apdares akmeni, ļoti ātri zaudē mitrumu un nepaspēj uzkrāt vajadzīgo izturību. Tā paša iemesla dēļ nedrīkst atstāt tikko piestiprinātas plāksnes atklātā saulē. Lai izvairītos no saules staru iedarbības, svaigi apstrādātu sienu, vajag uz 2–3 dienām noēnot.
Klāšanas likumības
Katram mākslīgā akmens paveidam ir savas klāšanas metodes un paņēmieni. Lielākajai daļai kolekcijas akmeņus klāj ar šuvi, tas nozīmē, ka tie atrodas noteiktā attālumā cits no cita. Attālums starp tiem ir apmēram 1,5 cm, bet šuves platums var mainīties atkarībā no kolekcijas un klājuma veida. Izveidojušās šuves piepilda ar aiztriepjamo maisījumu, kas nodrošina klājuma hermetizāciju un neļauj mitrumam iekļūt mikroskopiskajās plaisās starp noklātajiem akmeņiem, klājuma maisījumu un sienu. Ja tomēr klājuma tehnoloģija ir pārkāpta vai nekvalitatīvi aizpildītas šuves, tad iespējamākais, ka pēc 2–4 gadiem klājumu nāksies atjaunot.
Parasti mākslīgo akmeni pārdod, ievērojot normatīvo šuves platumu. Ja gribat noklāt akmeņus cieši kopā, tad nepiemirstiet par to pabrīdināt pārdevēju, lai viņš varētu pārskaitīt pieprasītā materiāla daudzumu. Vajag atcerēties arī to, ka, piedzenot un apgriežot mākslīgo akmeni, noteikti parādīsies atgriezumi.
Pirms sāk ārsienu apdari, iesaka samaisīt akmeņus no dažādiem iepakojumiem, kuros tas tiek piegādāts pasūtītājam. Tas ļaus izvairīties no faktūras un gaismas plankumiem, klājot materiālu. Akmeņus ar izvirzītu reljefu vajag samaisīt ar plakaniem, lai neveidotos klājumi no pilnīgi izvirzītiem vai gluži plakaniem laukumiem. Cita nepieredzējušu meistaru parastā kļūda: daudzi klājēji darbības sākumā liek tikai lielos akmeņus. Tas arī ir nepareizi.
Pieredzējušie meistari, pirms sāk apdares darbus, izklāj paredzētā klājuma zīmējumus uz zemes (tā sakot «uz sauso») un tikai pēc tam pāriet uz montēšanu pie sienas. Montēšana sākas ar stūra elementu klāšanu. Tiem ir garās un īsās puses, kuras iesaka mainīt pēc kārtas pretējos virzienos. Tālāk nostiprina augšējo līmenisko plākšņu, rindu, kā arī logu un durvju aiļu dekoratīvos elementus. Pēc tam apdarina atlikušo virsmu.
Mākslīgo akmeni vajag klāt no augšas uz leju no pirmā stūra elementa, lai izvairītos no līmes vai cementa maisījuma uzkrišanas jau uz noklātajām rindām.
Līmes maisījumu, kura biezums ir apmēram 0,5 cm, uztriepj uz jau sagatavotas virsmas ar gludo lāpstiņu vai ķelli. Pēc tam to vajag izlīdzināt ar īpašu robotu lāpstiņu (zobu izmērus nosaka klājuma plākšņu veidi), lai radītu rievainu līmes virsmu. Mākslīgā akmens otrajā pusē uztriepj tādu pašu maisījuma slāni, kurš pilnīgi nosedz visu tā virsmu.
Iesaka uztriept līmi uz nelielas virsmas, kuru var apdarināt 10–15 minūtēs, lai maisījums nepaspētu nožūt. Ja maisījums izžuvis un zaudējis savas līmēšanas īpašības, iesaka to noņemt nost un uztriept tā vietā jaunu.
Lai labāk varētu nofiksēt akmeni, to vajag piespiest pie sienas un spiest maisījumā ar vieglām rotējošām kustībām tā, lai maisījums izlīstu uz virsmas. Tas nodrošinās papildus blīvu noslēgšanu (hermetizāciju) savienojumos, kas ir īpaši svarīgi, klājot bezšuvju akmeni. Ja montāžas laikā maisījums nokļūst uz apdares materiāla, novākt to drīkst tikai pēc apžūšanas.
Klājot mākslīgo akmeni ar izšūtām šuvēm, vajag ievērot spraugas platumu starp akmeņiem, kas būs atkarīgs no jūsu izvēlētā apdares materiāla veida un faktūras. Pacentieties izvairīties no garām līdzenām šuvju līnijām kā līmeniski, tā arī stateniski. Izmantojot bezšuvju paņēmienu, vajag plāksnes klāt no apakšas uz augšu, piespiežot augšējās plāksnes pie apakšējām, kā arī sekot, lai gala plākšņu savienojumi būtu piepildīti ar plānu maisījuma kārtu. Lai tā notiktu, vajag pilnīgi noklāt plākšņu otro pusi ar maisījumu tā, lai to pārpalikumi izspiestos pa malām. Pēc novietošanas šie pārpalikumi jāizvāc, atstājot tikai plānu kārtiņu pa malām.
Klājot apdares materiālus ar vienādu augstumu («ķieģeļa» veidā), vajag saglabāt līmeniskās līnijas, kā arī taisno leņķi līmenisko un statenisko šuves līniju krustojumos. Tam izmanto celtniecības līmeņrādi.
Virsmas apdares darbības beigās sašuj šuves vai piepilda tās ar cementa maisījumu, lai hermetizētu un piešķirtu klājumam pievilcīgāku ārējo izskatu. Galvenais šuvju aizdrīvēšanas mērķis ir tāds, lai nekādā gadījumā mitrums nenokļūtu zem apšuvuma. Pretējā gadījumā plāksnes var saplaisāt un sabrukt. Pie šuvēm var ķerties klāt apmēram pēc 24 stundām kopš apdares likšanas pabeigšanas, lai apdares materiāls stingri savienotos ar virsmu.
Iesaka izmantot tikai sabiedrību (firmu) ražotos cementa sastāvus, kuri paredzēti vienīgi darbam ar mākslīgo akmeni. Iešuvošanai lieto maisiņu, kuru piepilda ar vajadzīgās krāsas cementa maisījumu. Nogriežot maisiņa galu tā, lai atvēruma diametrs būtu mazliet mazāks nekā šuvju platums, maisījumu lēnām izspiež uz šuvēm un pilnīgi aizpilda tukšumu starp plāksnēm. Šajā gadījumā jāraugās, lai maisījums nenokļūtu uz apdares materiāla.
Pēc tam, kad maisījums saķeras, jānoņem tā pārpalikumi ar lāpstiņu un ar spiedošu kustību rūpīgi jānoblietē šuves. Nevajag ķerties klāt pie apstrādes tūlīt pēc šuvju piepildīšanas, jo vēl nesaķēries maisījums var atstāt pleķus uz apdares materiāliem. Pēc virsmas notīrīšanas iesaka atkārtoti notīrīt ar cietu (nemetālisku) birsti.
Pēc klājuma pilnīgas izžūšanas to iesaka apstrādāt ar īpašu ūdeni nesavienojošu (hidrofobisku) sastāvu, kurš veido uz tā virsmas aizsargājošu plēvi. Tāds klājums aizsargā no mitruma un saules stariem. Apstrāde ar ūdeni nesavienojošu sastāvu nepieciešama pie straujām temperatūras maiņām un augsta mitruma līmeņa, piemēram, pie kamīna un baseina. Tā palīdz, arī apkopjot virsmu un veicina tonējuma pastiprināšanos.
Viss iepriekš minētais attiecas uz jauno ēku ārsienu apdari, bet mākslīgo akmeni ar panākumiem lieto arī atjaunināšanas darbos. Ja mājai vajadzīga rekonstrukcija, restaurāciju vai remonts, pievērsiet uzmanību šim apdares materiālam.
***
Mājas ārsienas apdarinot ar mākslīgo akmeni, vajag stingri ievērot temperatūras režīmu.
Labāk pasūtīt par 10% vairāk plākšņu, nekā aprēķināts.
Lai klājums būtu dabīgs un saskanīgs, vajag pārmaiņus klāt lielos un mazos akmeņus. Bet vispār klājuma kārtību un zīmējumu, mazo un lielo akmeņu saskanību, ieteicams jau iepriekš izplānot uz papīra.