|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par būvniecības apjomu pārmaiņām ir viena no labākajām ziņām par ekonomiku, kas saņemta šā gada laikā, uzskata Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Eksperts atgādina, ka būvniecības apjomi salīdzināmās cenās ir pieauguši par 5,7%, kas šajā situācijā ir nozīmīgs atbalsts ekonomikas pieaugumam. Turklāt dažādu būvniecības apakšnozaru dinamika ir ļoti veselīga un liecina, ka uz kopumā ļoti lēnā ekonomikas pieauguma fona 2. ceturksnī (CSP provizoriskais vērtējums ir +0,2%) tajā norisinās ļoti veselīgas strukturālas pārmaiņas.
Dzīvojamo ēku celtniecība samazinājās par 27,7%, tātad jau iesāktie projekti tiek pabeigti, bet jauni tiek sākti daudz mazākā skaitā. Dzīves kvalitātes uzlabošana ir svarīgs nākotnes mērķis, taču tā nekādi nepalīdzētu atrisināt ekonomikas akūtākās problēmas, pirmām kārtām nepieciešamību palielināt eksportu. Šā mērķa sasniegšanu noteikti veicinās rūpnīcu un noliktavu būvniecības pieaugums par 32,9%, kas atspoguļo ieguldījumus preču un pakalpojumu (tranzīta) eksporta potenciāla vairošanā. Vēl straujāk — par 50,3% — pieauguši ieguldījumi šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku būvniecībā, šīs infrastruktūras uzlabošana ir obligāts priekšnosacījums darba ražīguma celšanai. Īpaši dinamiski — par vairāk nekā par 70% gada laikā — ir augusi vietējo un tranzīta cauruļvadu, kā arī telekomunikāciju infrastruktūras būvniecība, arī tas ir apsveicams process. Iepriecinošs ir arī izglītības un zinātnisko iestāžu būvniecības kāpums par 24,2%, kas skaisti saskan ar svarīgākajām valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm. Tirdzniecības objektu celtniecība samazinājusies par 25,7%, bet jādomā, ka pircējiem dažus gadus pietiks ar jau uzbūvētajiem un patlaban vēl būvētajiem veikaliem.
Dzīvojamo ēku celtniecība visdrīzāk turpinās samazināties, taču tā 2. ceturksnī veidoja vairs tikai 13,5% no kopējā celtniecības apjoma un nevarēs izšķiroši ietekmēt kopējo nozares dinamiku. Turpretim šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku celtniecība jau veido 20,5%, un sagaidāms, ka šāda veida darbu apjoms turpinās strauji pieaugt. Pēc apjoma trešās lielākās apakšnozares — administratīvo ēku būvniecība (11,5% no nozares kopapjoma 2. ceturksnī) — nav būtiski mainījusies. Ekonomikas cikliskā lejupslīde neveicinās pieprasījumu pēc birojiem, taču Latvijā joprojām ir strukturāls augstākā līmeņa biroja ēku deficīts, tāpēc šādu objektu būvniecībai ir nākotne.
 |
Reklāma |
|
|
Būvniecības tendences 2. ceturksnī ir kā mozaīka, kuras gabaliņi veido apbrīnojami harmonisku kopainu. «Vai tiešām Latvijas ekonomiskos procesus sāk noteikt veselais saprāts?» retoriski jautā P. Strautiņš.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
