|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Nesen tika publiskota ziņa, ka SIA «BaltHaus» sākusi programmas «BH Client RU» īstenošanu jeb centralizētu Latvijas nekustamā īpašuma objektu virzīšanu Krievijas tirgū.
Septembra sākumā plānots sākt Rīgas un Jūrmalas nekustamā īpašuma objektu reklāmas kampaņu Maskavas un Sanktpēterburgas specializētajos plašsaziņas līdzekļos. Tiesa, izskatot Krievijas interneta portālus, var secināt, ka Baltijas īpašumu reklamēšana jau rit pilnā sparā. Protams, ne bez pašu attīstītāju ziņas.
Ir jau interesanti uzzināt, kā īpašumi Baltijā tiek pozicionēti Krievijas tirgū. Galvenais akcents, protams, ir nostalģija pēc padomju laikos iecienītajiem Vissavienības mēroga kūrortiem, kad «katra organizācija — rakstnieku, aktieru un mākslinieku savienības, ministrijas un citas — uzskatīja par savu goda lietu Baltijas jūras piekrastē uzcelt pa atpūtas namam». Arī salīdzinoši lētās cenas. Piemēram, izdevums «Собственник» augusta vidū publicēja Aļevtinas Maksimovas (Алевтина Максимова) rakstu «Недорогая дача на море по рекомендации членов Политбюро» («Nedārga vasarnīca pie jūras, rekomendē Politbiroja locekļi»), kurā īsi, bet pietiekami precīzi sniegta informācija par Baltijas NĪ tirgus situāciju un darījumu praksi. Lai veicinātu interesi, pieminēts pat Aleksejs Kosigins, bijušais PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs, kurš esot mīlējis atpūsties savā vasarnīcā Jūrmalā, kas gan tagad ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence.
Šajā publikācijā pieminēti gan milzīgie cenu lēcieni, gan investīciju ienesīgums — periodā no 2004. līdz 2007. gadam Latvijā 30% gadā, Lietuvā un Igaunijā 25% gadā, kā arī tagad vērojamā cenu krišanās un pieaugošais piedāvājums. Īpaši pozitīvi no investīciju viedokļa novērtēta Baltijas republiku iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā.
 |
Reklāma |
|
|
Runājot par piedāvājumu Latvijā, publikācijā minēti divi ekskluzīvi daudzfunkcionāli kompleksi — viens Jūrmalā, otrs Saulkrastos. Jūrmalas kompleksa lielāko daļu veido augstas klases apartamenti, bet augšstāvā — penthauss 1500 kv.m platībā. Turklāt «apsargātajā teritorijā atradīsies biroji, SPA, fitnesa un skaistumkopšanas centrs, viesnīca ar biznesa centru un restorānu, kā arī stomatoloģiskā klīnika,» raksta A. Maksimova. Interesanti, ka elitārā kompleksa apartamentu cenas 3000–6000 eiro/kv.m (2108–4217 latu/kv.m) apmērā tiek dēvētas par «visai demokrātiskām», jo Maskavā līdzvērtīgu luksusa klases īpašumu vidējā cena ir 16 000 USD/kv.m (7664 lati/kv.m), bet atsevišķu ekskluzīvu īpašumu cena sasniedz pat 100 000 USD/kv.m (47 900 latu/kv.m).
Abu šo kompleksu nosaukumi šajā publikācijā netiek minēti, bet visai nešaubīgi var secināt, ka ar pirmo domāts «Capitolia Group» projekts «Sundays» Vaivaros, ar otru — «Sun Republic» Saulkrastos. Starp citu, «Capitolia Group» direktors Moše Ritbalts nesenā intervijā stāstīja, ka gada laikā kopš sākta dzīvokļu pārdošana pārdoti jau 44 no abu pirmo divu ēku dzīvokļiem. Interese esot ļoti liela — ne tikai no Latvijas, bet arī Krievijas un citu valstu pilsoņiem. Jāatzīst, portālā «Nams24» komentāros par šo projektu visvairāk minēta apartamentu dārdzība — no 3100 eiro/kv.m (2180 latu/kv.m), kas par mājokli tālajā Jūrmalā nav lēti.
Savukārt «Sun Republic» vēl nesen bija kompānijas «Baltijas Apdrošināšanas nams» īpašums. Tagad puse «Sun Republic» pieder Krievijas holdinga kompānijai «Миэль». Šīs kompānijas investīcijas projektā tiek vērtētas 40–45 miljonu eiro (28–45 miljoni latu) apmērā, kas gan esot tikai puse no projekta vērtības. Tagad arī atsākti būvdarbi pie iepriekš «iesaldētā» projekta.
Atgriežoties pie publikācijas, tajā uzsvērts, ka šādu daudzfunkcionālu kompleksu būvniecība ir raksturīga tieši Latvijai un Lietuvai. Krievijas pircējiem tiek ieteikts arī komplekss «Rezidence pie jūras» Palangas centrā, kur apartamentu cenas sākas no 2000 eiro/kv.m (1406 lati/kv.m). Tiek sniegta arī informācija par citiem Lietuvas kūrortiem, kuros apartamenti atrodas tikai 100 metru attālumā no jūras. Līdzīgi kā Bulgārijas īpašumos, arī visos Baltijas kompleksos īpašniekiem tiek piedāvāti apartamentu izīrēšanas pakalpojumi. Savukārt īpašumi Igaunijā, galvenokārt Hāpsalā, Pērnavā un mazajās saliņās, tiek ieteikti kā investīciju objekti.
Savukārt tiem, kas nevar atļauties iegādāties apartamentus Baltijas kūrortos, iesaka laikus īrēt villu vai apartamentus uz vasaras sezonu, kas līdzīgi kā Maskavā sākas ap maija vidu. Interesanti, ka, lai izvairītos no saimnieku prasītajām nesamērīgi augstajām cenām, ieteikts izmantot māklera pakalpojumus. Tāpat potenciālie īrnieki tiek informēti, ka īres maksa (500–2000 eiro (350–1406 lati) mēnesī, atkarībā no mājokļa) par visu periodu jāmaksā uzreiz.
Savukārt jau iepriekš minētās kompānijas «Миэль» uzņēmuma «Миэль — Инвестиции в регионы» («MIEL — Investīcijas reģionos») direktors Aleksejs Paškevičs iesaka īrēt arī komfortablu vienistabas dzīvokli Rīgā par 500 ASV dolāriem mēnesī (240 latu), jo tas ir lētāk un tikai pusstundas braucienā no Jūrmalas. Labiekārtota dzīvokļa īre Rīgas centrā šogad esot no 700 līdz 1000 ASV dolāru (335–479 lati) mēnesī.
Vai Krievijas pilsoņi tiešām aktīvi pērk un īrē īpašumus Latvijā, «Nams24» lūdza komentēt nozares speciālistus. Kompānijas «Balsts» valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš stāsta: «Īres nodaļā Krievijas pilsoņi veido aptuveni 5% no visiem nodaļas klientiem. Īrnieki visbiežāk vēlas īrēt dzīvokļus vai mājas Jūrmalā, kā arī pilsētas klusajā centrā. Summas, par kādām viņi ir gatavi īrēt, ir no 700–800 eiro (492–562 lati) un uz augšu, līdz pat 1500 eiro/mēnesī (1054 lati).» Savukārt Ināra Grīnberga, SIA «Latio» nodaļas «Elizabete» vadītāja, situāciju raksturo šādi: «Par īri Krievijas pilsoņi interesējas maz. Tie, kas atbrauc uz īsu laiku kārtot darīšanas, dzīvo viesnīcā. Savukārt tie pilsoņi, kas brauc atkārtoti un kam Latvijā ir bizness vai kādas citas intereses, parasti nopērk sev dzīvokli.»
I. Grīnberga atzīmē, ka Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem patīk Vecrīga un tai piegulošā bulvāru un parku zona. «Tur arī notiek vairākums darījumu ar īpašumiem. Parasti tie nav lieli dzīvokļi — 50–80 kv.m, dažreiz arī lielāki — 100–120 kv.m, bet ne vairāk,» atzīst I. Grīnberga. A. Zariņš ievērojis, ka no darījumiem Vecrīgā un Rīgas centrā Krievijas pilsoņi veido līdz 5% no visiem «Balsta» klientiem. Viņš stāsta: «Tāpat kā vietējie pircēji Krievijas pilsoņi meklē izdevīgus piedāvājumus un labas vietas; kad pērk — prasa atbilstošu kvalitāti. Bieži vien skatās un iegādājas vairākus īpašumus uzreiz. Interese ir gan par Vecrīgu, gan kluso centru. Interesē arī jaunie projekti — galvenais, lai būtu lifts un visas komunikācijas. Pērk par cenām no 200 000 eiro (140 560 latu) un vairāk.»
Jāatzīst, pirms pāris gadiem lielākā darījumu ar NĪ aktivitāte bija vērojama konkursa «Jaunais vilnis» laikā. Tā kā pasākuma publika ir visai nemainīga un tie, kas vēlējās, īpašumus jau nopirkuši agrāk, tagad NĪ tirgus aktivitāte konkursa laikā būtiski nepieaug. A. Zariņš («Balsts») apstiprina: «Pēdējā pusgada laikā nav bijuši darījumi ar Krievijas pilsoņiem par īpašumu iegādi Pārdaugavā un Jūrmalā. Arī Daugavas labajā krastā Krievijas pilsoņi par īpašumiem interesējas samērā reti. Vislielākā interese ir par Baltezeru, Mežaparku un rūpnieciskās apbūves zemēm.»
Arī «Latio» speciāliste piekrīt, ka «daudzus Krievijas biznesmeņus interesē ieguldīt NĪ Latvijā kā investīciju objektos ar ilgtermiņa ienesīgumu. Šādiem nolūkiem tiek pirktas mazas viesnīcas, nelielas mājas ar birojiem, kā arī nelielas pansijas.»
Varam secināt, ka Krievijas pilsoņi, kurus interesēja investīcijas vai īpašumi savām vajadzībām Latvijā, līdzīgi kā skandināvi, īri un briti, tos jau iegādājušies agrāk. Darījumi joprojām notiek, bet ne masveidā. Savukārt attīstītāji, kuri sākuši Latvijas mērogiem lielu projektu būvniecību, saskaroties ar reālām grūtībām pārdot, cenšas piesaistīt pircējus no Krievijas un citām valstīm. Pagaidām nekas neliecina, ka šie pircēji spētu būtiski ietekmēt NĪ tirgus tendences Latvijā.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
