Renē Dekarts. «Meditācijas par pirmo filozofiju» [2]
«Apollo»
Sestdiena, 26. jūlijs (2008) 03:58
Apgāds «Liepnieks un Rītups» sērijā «Ad fontes» laidis klajā franču filozofa Renē Dekarta (1596-1650) darbu «Meditācijas par pirmo filozofiju, kurās tiek pierādīta Dieva pastāvēšana un cilvēka dvēseles izšķirība no ķermeņa» (1642-47) latviešu tulkojumā ar paralēltekstu franču un latīņu valodā. Grāmata ir pirmizdevums latviešu valodā, un turpina sērijā «Ad fontes» sākto tulkojumu un oriģināltekstu izdevumu tradīciju.
«Meditācijas par pirmo filozofiju ir viens no aizraujošākajiem tekstiem Rietumu filozofijas tradīcijā – filozofija te tiek izspēlēta kā iekšēja saruna pašam ar sevi, kas vērsta uz nonākšanu pie skaidras domas un drošas zināšanas,» grāmatas priekšvārdā raksta tulkojuma autors Arnis Rītups. «Turklāt šīs pārdomas ir izklāstītas tā, ka ikviens uzmanīgs lasītājs var tajās iesaistīties un, izjautājot pats sevi, izsekot domas sākumam un izvērsumam. Dekarts bija iecerējis šajā tekstā atstāstīt domu gaitu, kas viņu pašu bija pārliecinājusi par to, ka Dievs ir un ka cilvēka dvēsele nav ķermenis, lai gan viņš nekad nebija īsti drošs, vai šis domu ceļš varētu par to pašu pārliecināt arī kādu citu. Viņa bažas bija pamatotas – viņa domas ceļš par kaut ko ir pārliecinājis tikai nedaudzus, taču viņa domas drosme un tieksme pēc skaidrības ir aizrāvusi un turpina aizraut daudzus. [..] 17. gadsimta Eiropā Dekartu mēdza salīdzināt ar Arhimēdu, kurš, atteikdamies no seno autoritāšu viedokļu apspriešanas, sācis domāt pats un sekmīgi izkusinājis zemi no vietas.«
«Tikai tagad mēs īsti nonākam pie jaunās pasaules filozofijas un sākam to ar Dekartu, un varam kā jūrnieks pēc ilgas maldīšanās iesaukties: «Zeme!»,» 1825. gadā rakstīja Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis.
«Meditācijas nav filozofiskas domas apraksts, bet attēlojums [..]. Ārkārtīga prasme un izsmalcinātība padara Meditācijas par vienu no pašiem oriģinālākajiem sasniegumiem filozofiskā literatūrā,» 1978. gadā grāmatā «Descartes: The Project of Pure Enquiry» rakstīja Bernards Viljamss.
Darbu no latīņu un franču valodas tulkojis Arnis Rītups.
Līdztekus Meditāciju latviešu tekstam publicēts teksta oriģināls latīņu valodā, kas seko 1642. gadā iznākušajam Meditāciju otrajam izdevumam, kā arī Dekarta dzīves laikā 1642. gadā veiktais un 1647. gadā publicētais darba tulkojums franču valodā, ko rediģējis un akceptējis pat Dekarts, ieviešot tekstā izmaiņas un papildinājumus.
Grāmatu papildina tulkojuma autora priekšvārds, daļa no Dekarta laikabiedru iebuldumiem par Meditācijās izteiktajām domām un autora atbildes uz iebildumiem, jauns «Dekarta Pārrunas par metodi» 4. daļas tulkojums latviešu valodā, tulkotāja piezīmes, komentāri un pielikumi – pārskats par Meditāciju un vēstules Sorbonai tapšanas vēsturi, pārskats par iebildumu un atbilžu tapšanas vēsturi, kā arī vairāku Meditācijās būtisku apjēgumu – dēveseles nemirstības, «vienreiz dzīvē», «lietiskums», «zināšana» skaidrojums; tāpat pielikumos atrodamas biogrāfiskas ziņas par grāmatā pieminētajām personām, latīņu-latviešu un latviešu-latīņu jēdzienu atbilsmju rādītājs, izvērsta analītiska biogrāfija un Dekarta dzīves un darba hronoloģisks pārskats.
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo
aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem
un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību,
naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu
informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas
gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī
liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību,
ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi,
lai komentētājus identificētu.
