Izklaide

«Divēju zeme» Zoja Frolova. Jānis Jākobsons

«Apollo»
Piektdiena, 18. jūlijs (2008) 00:13

No 1. līdz 31. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma divu mākslinieku — Zojas Frolovas un Jāņa Jākobsona  —kopizstāde «Divēju zeme».

Mākslinieki Zoja Frolova un Jānis Jākobsons kopš 90. gadu sākuma dzīvo Ņujorkā ASV, tomēr katru vasaru viņi uzturas Latvijā, kur dažādos materiālos un tehnikās tiek radīti darbi izstādēm dažādās valstīs. Zojas Frolovas un Jāņa Jākobsona kopējā izstāde «Divēju zeme» dod iespēju iepazīt abu autoru sniegumu Rīgā. Šeit mākslinieku darbi nebija eksponēti kopš 90. gadu vidus, kad «Rīgas galerijā» tika sarīkota viņu iepriekšējā darbu skate.

Ekspozīciju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē, kas tiek veidota sadarbībā ar «Franklin Bowles Galleries» (ASV), veido gleznotājas Zojas Frolovas pēdējos gados un arī speciāli šai izstādei radītās lielformāta kompozīcijas un mākslinieka Jāņa Jākobsona jauktā tehnikā darinātie stājdarbi, instalācijas, kā arī juveliermākslas paraugi.

Zojas Frolovas un Jāņa Jākobsona — divu radošu personību savienība — šī nosacītā valsts jeb divēju zeme, kā poētiski pēc dzejnieka UIda Bērziņa ieteikuma viņi nosaukuši savu darbu skati, ir radusies un pastāv jau vairākus gadu desmitus. Tās dibināšanai būtiska bija abu mākslinieku tikšanās Seņežā, PSRS Mākslinieku savienības Radošajā namā 1983. gadā — liktenīgs gadījums, kad tika likti pamati tālākajam kopīgam dzīves un daiļrades ceļam.

Jau 80. gadu vidū Zojas un Jāņa radošā darbība izcēlās ar lielu patstāvību un vēlmi īstenot savas ieceres ārpus noteiktu ģeogrāfisku reģionu robežām. Jaunas iespējas māksliniekiem radās, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi ASV, kur Zojas Frolovas glezniecībā tika sasniegta prasme radīt domas lidojuma neierobežotību, virtuozu atmosfēriskumu, kinematogrāfisku noskaņu. Turpretī Jāņa Jākobsona glezniecība jaunajā mītnes zemē pārstāja eksistēt plaknē, nereti iegūstot neierastu telpiskuma dimensiju ar dažādu materiālu faktūru un to vizuālo iespēju apvienojumu plastiskā objektā. ASV mākslinieks citā kvalitātē, it kā no jauna atklāja arī juveliermākslu, kuras pamatus viņš bija apguvis Latvijā.

Izstādē abi mākslinieki radoši interpretē valsts jēdzienu vispirms kā divu kreatīvu, neatkarīgu, spilgtu personību attiecības dzīvē un mākslā. Šajā nosacītajā «divēju zemē» ļoti būtiskas ir atmiņas — to blīvāki, saredzami vai vienīgi sajūtām uztverami uzslāņojumi; it kā zināmas un tomēr jau laika patīnu ieguvušas lietas, priekšmeti, arī zīmes un jēdzieni. Zoja Frolova un Jānis Jākobsons raksturo savu valsti nevis kā stabilu un negrozāmu jēdzienu kopumu, bet gan kā nepārtrauktām izmaiņām un iespaidiem atvērtu teritoriju, kuras dziļākā būtība tiek atklāta tieši transformācijas ceļā.

Ziņas par māksliniekiem

Gleznotāja Zoja Frolova dzimusi 1953. gadā Harkovā, Ukrainā. Ar izcilību beigusi Harkovas Mākslas institūtu 1976. gadā. Izstādēs piedalās kopš 1976. gada. Kopš 90. gadu sākuma dzīvo Ņujorkā un Rīgā.

Sarīkojusi vairāk nekā trīspadsmit personālizstādes, pēdējā mākslinieces personālizstāde «Klusās dabas dzīve» 2007. gadā tika sarīkota Kijevā, Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā, un «Franklin Bowles Galleries» Ņujorkā. Zoja Frolova ir radījusi monumentālus gleznojumus Honkongā, SWIRE GROUP INC. Viņas darbi atrodas Korkorāna mākslas galerijā Vašingtonā, Jane Vooerhees Zimmerli muzejā Ņūbransvikā, Djūka Universitātes mākslas muzejā Durhamā (ASV); Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā Kijevā (Ukraina); Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Slovākijas Nacionālajā galerijā Bratislavā (Slovākija), Latvijas Republikas misijas telpās Apvienotajās Nācijās Ņujorkā (ASV), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā Rīgā (Latvija), kā arī daudzās privātajās kolekcijās visā pasaulē.

Mākslinieks Jānis Jākobsons dzimis 1959. gadā Rīgā. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur 1978. gadā absolvējis Juveliermākslas nodaļu, bet 1983. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Paralēli glezniecībai, monumentālu gleznojumu veidošanai sācis pilnīgi jaunu telpisku darbu sēriju, kuri veidoti no silikona masas. Jāņa Jākobsona dizainētās rotas ir eksponētas daudzās starptautiskās izstādēs. Patlaban plaša starptautiski žūrēta rotu dizaina izstāde pēc reprezentācijas ASV pilsētās — Ņujorkā, Filadelfijā, Sanfrancisko — apceļo Eiropas dizaina muzejus un jau ir pabijusi Ģentē, Vīnē, Atēnās, Helsinkos. 2005. gadā lielākajā Eiropas mākslinieku rotu dizaina izstādē «Inhorgenta» Minhenē Jāņa Jākobsona darbu kolekcija izvirzīta kā viena no piecām labākajām šajā prestižajā skatē.

Teksts: Irēna Bužinska

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltā zāle (K. Valdemāra iela 10a)
DARBA  LAIKI
Katru dienu 11.00–17.00, kase 11.00–16.45
Ceturtdienās 11.00–19.00, kase 11.00–18.45
Otrdienās slēgts

BIĻEŠU CENAS
Pieaugušie: Ls 2,50 (2,00)*
Skolēni, studenti, pensionāri: Ls 1,50 (1,00)
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem līdz 16 g.v.): Ls 4,00
* Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 8 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bezmaksas