Kino «Rīga» notiks Dziesmu un deju svētkiem veltīts kino vakars [9]
«Apollo»
Sestdiena, 5. jūlijs (2008) 05:00
Pirmdien, 7.jūlijā pl.19.00 Kinoteātra «Rīga» Mazajā zālē notiks kinovakars, veltīts Latvijas Dziesmu un deju svētkiem «No Dziesmu svētku vēstures». Savukārt jūlija otrajā pusē kino «Rīga»» telpās ikviens varēs apskatīt Ārlietu ministrijas, Latvijas Institūta un Dziesmu un deju svētku biroja kopīgi veidoto ceļojošo izstādi par Dziesmusvētkiem «Kad daudzi kļūst viens», kas jau ir pabijusi vairākās Eiropas pilsētās.
Režisora Ginta Grūbes filma par Kokaru dzimtu stāsta ne tikai par brāļiem diriģentiem, bet arī tas ir veselas paaudzes dzīvesstāsts caur diriģentu skatījumu uz aizgājušā gadsimta notikumiem, savu personīgo biogrāfiju, vēstures un kultūras notikumiem Latvijā un pasaulē. «Imants un Gido Kokari ir latviešu kormūzikas leģendas, ar kuru vārdu saistīta latviešu dziesmu svētku tradīcijas vairāk nekā 60 gadus. Filma ir stāsts par leģendārajiem latviešu kordiriģentiem gadu pirms dziesmu svētkiem, kad atmiņas par pagātnes notikumiem un tās mūziku top filmā, kādu viņi paši par sevi vēlētos ieraudzīt. Tas ir muzikāli stāstniecisks vēstījums par dzīvi bez nožēlas brīžiem,» par filmu stāsta Gints Grūbe.
Filmā ir atspoguļots arī kora «Ave Sol» stāsts, kurā aktīvi līdzās darbojās gan Imants, gan Gido Kokari, un kuru turpina vadīt Imanta Kokara dēls Uldis Kokars. «Viena no lielākajām Kokaru dzimtas bagātībām ir mūzikas mīlestība un brāļi Imants un Gido Kokari. Tā kā kordiriģents ir latviešu kultūras ikona un sava veida nācijas viedokļa līderis, domāju, ka filma būs laba dāvana latviešu tautai Dziesmu svētkos,» saka filmas iniciatore un mecenāte, brāļu Kokaru brāļa meita, advokāte Ieva Ramiņa.
Imants un Gido Kokari pamatoti ir uzskatāmi par autoriem un t.s. latviešu dziesmotās kultūras radītājiem. Imanta un Gido Kokaru biogrāfiskais stāsts skar gandrīz veselu gadsimtu Latvijas vēsturē, kurā iezīmējas samērā pretrunīgi vēstures periodi – sākot ar Latvijas valsts tapšanu 20. gados un «laimīgās bērnības» periodu, Ulmaņa periodu un studijām Cēsu skolotāju institūtā, Latvijas okupāciju, kara gadiem, LPSR periodu aktīvu radošo un sabiedrisko darbību, kas konfrontēta ar kolaboracionismu un zemtekstu meklēšanu totalitāras politiskās kultūras apstākļos, Latvijas valsts atjaunošanos 1991. gadā un sabiedriskām aktivitātēm atmodas procesos, 21. gadsimta sākumu – Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā un vecumdienu vērojums, kad Imants un Gido Kokari aktīvi un ieinteresēti vēro notiekošos mūzikas un sabiedrisko politisko dzīvi Latvijā.
Filmas režisors un scenārija autors ir Gints Grūbe, montāžas režisore Daina Rašenbauma, konsultante, arhīva atlase Maija Amoliņa, operatori Uvis Burjāns un Edgars Daugavvanags-Vanags, producente Inese Boka-Grūbe. Filmas producējošā kompānija - «Mistrus Media».
Programmā:
Kinohronikas, kas ataino Dziesmu svētku norisi padomju laikā, kad tā bija kulminācija tautas vienotībai. Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un vēlmi pakļaut šos svētkus politiskai konjunktūrai, Dziesmu svētkos vienmēr izpaudās latviešu brīvības alkas un ticība, ka reiz «...augšām celsies Gaismas pils...»
1. K/ž «Padomju Latvija» 23/24,1985.g.-10min. režisors Aivars Freimanis, operatori:G.Bandēns, J.Podnieks,A.Slapiņš,R.Urbaste,D.Verhoustinskis.
2. K/ž «Pionieris» Nr.2/3,1984.g.,20min.,režisore Laima Žurgina, operatori K.Zalcmanis, O.Kotovičs,V.Eglītis,R.Urbaste.
3. «Virsdiriģenti»,1985.g. 10min. režisors Ansis Epners, operators Kalvis Zalcmanis.
4.«Prieks» -1973..g., 50 min. Režisori Egils Ermansons Maruta Jurjāne, operators Egils Ermansons, Andris Feldmanis ,Marģers Vītols, Guntis Sīlis, Mārtiņš Jurjāns. Filma veltīta Dziesmu svētku simtgadei.
Uz filmu skati gaidīti visi Dziesmu svētku dalībnieki un veterāni no Dikļu un Dobeles koriem, Strenču zēnu kora, koriem «Dzintars», «Juventus», «Gaudeamus», «Tēvzeme»,«Rīga».
Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
Biļetes cena 1,5 Ls,pensionāriem, skolniekiem un studentiem-1,-Ls
