Amizantas ainiņas no dažādiem ceļojumiem (konkursa stāsts)
Elīna Zālīte
Pirmdiena, 7. jūlijs (2008) 05:00
Amerika, 1991.gads
Pirmā aina («Arābu spiegs»)
Robežšķērsošana ASV lidostā iesākās «jautri». Ņemot vērā tālaika saspīlētās attiecības starp ASV un Irāku, manu tumsnējo tēvu negribēja ielaist valstī, jo lidostas darbinieki viņu noturēja par «arābu spiegu». Tikai pēc ilgās skaidrošanās un diplomātiskās pases uzrādīšanas (tēvam tā pienācās dienesta attiecību ietvaros), «durvis» uz ASV tika atvērtas un skanēja piesardzīgais: «Welcome!»
Otrā aina («Boiled or cooked egg?»)
Amerikā dzīvojām kādā ģimenē, kur no rītiem mūs parasti lutināja ar brokastīm. Kad vienu dienu vajadzēja izstāstīt namamātei, ko šoreiz ēdīsim, mēs ar manu tēvu pēkšņi sapratām, ka mūsu angļu valodas zināšanas nebūt nav spīdošas, jo nevaram saimniecei vārdos izskaidrot, vai vēlamies ceptu vai vārītu olu. Tad ķērāmies pie neverbālās komunikācijas un «papildinventāra» – viens turēja rokās olu un pannu, otrs – olu un mazu katliņu, un, aktīvi žestikulējot, rādījām, ko mēs īsti vēlamies.
Trešā aina («Thanks, I’m not hungry»)
Kopā ar amerikāņu ģimenīti braucam uz Orlando Disnejlendu. Pa ceļam ģimenes galva man jautā: «Do You wanna go to restroom (amerikāņiem «restroom» ir «tualete»). Nez kādēļ es sadzirdēju, ka man jautā, vai nevēlos apmeklēt restorānu, jebšu angliski tas ir: «Do You wanna go to restaurant?» Un atbildēju: «No, thanks, I’m not hungry.» («Nē, paldies, neesmu izsalkusi»).
Bulgārija, 1993.gads
Ceturtā aina («Cik Tev gadu?»)
Rīts viesnīcas kafejnīcā. Es, 14-gadīgs skuķis, vienatnē malkoju kafiju pie galdiņa (jāpiebilst, ka izskatījos vecāka par saviem gadiem). Pienāk oficiants un, zinot, ka esmu no bijušās PSRS, kaut ko jautā lauztā krievu valodā. Man izklausījās, ka viņš teica: «Skoļko ļevov?», tas ir, cik man līdzi ir naudas (ļeva ir Bulgārijas naudas vienība). Ilgi nedomādama, «bliezu ārā» tīrāko patiesību: «50!» (cik nu man toreiz bija kabatā). Oficiants izskatījās patiesi šokēts, atkārtoja savu jautājumu, un atkal es krieviski atbildēju: «50». Tikai vēlāk man «pielēca», ka patiesībā oficiants vēlējās zināt, cik man ir gadu (varbūt gribēja iepazīties?!), un viņa šoks par manu atbildi bija gluži saprotams.
Igaunija, 2001.gads
Piektā aina («Kāds simpātisks gejs!»)
Kopā ar draudzeni week-endu pavadījām Tallinā, un mūsu ierašanās iekrita vakarā no 13. uz 14.februāri, kad ir Valentīndiena. Izdomājām, ka tonakt «kaut kur jāiet», un, viesnīcas administrācijā noskaidrojot pilsētas labāko naktsklubu, devāmies «iekarot Tallinu». Iekārtojušās pie bāra letes, pētījām disko tusiņa atmosfēru, un, piemiegusi aci, draudzenei zīmīgi teicu: «Tas džeks blakus tāds simpātisks izskatās!» Draudzene, apskatoties, smējās: «Muļķīte, tas tak gejs!». Tikai tad es pievērsu uzmanību, ka klubā patiesībā bija vairāki viendzimuma pāri, kas savstarpēji kaisli skūpstījās un apskāvās, arī manis pieminētais čalis ar roku jau glāstīja partnera muguru… Kā izrādījās, Tallina svinēja Mīlestības dienu un klubs bija vienādi pieejams gan heteroseksuālajiem, gan homoseksuālajiem pāriem.
