«Lēts» ne vienmēr nozīmē «dumjš»...(konkursa stāsts)
Zane Zvirbule
Piektdiena, 4. jūlijs (2008) 05:01
Reiz gadījās spontāns brauciens uz Berlīni. Bija doma apvienot gan iepirkšanās braucienu, gan izklaides braucienu. Tā kā biļetes lidojumam pirkām īsu laiku pirms izlidošanas, tad nācās diezgan ātri sameklēt kādu viesnīcu, kur apmesties. Ceļojums bija paredzēts jūlija vidū – karstākajā ceļošanas laikā. Tad nu ar labas viesnīcas rezervēšanu īpaši neveicās, jo vairums viesnīcu, kas atrodas Berlīnes centrā un bija puslīdz normālā cenā, bija jau rezervētas. Beigās tika atrasts kāds lēts hostelis, kur pārlaist naktis. Pirmkārt ar rezervāciju bija nelielas problēmas, jo īsti nevarējām saprast vai ar interneta izdrukas nosūtīšanu pa faksu pietiek, lai būtu rezervēta vieta, bet pēc sarakstes ar hosteli, tika secināts, ka viss ir kārtībā.
Jau esot Berlīnē, brīdī kad šķērsojām hosteļa slieksni, izdarījām secinājumu, ka tā tomēr nebija labākā nakšņošanas vieta. Tomēr tad jau vairs nebija izvēles, kur palikt.
Jāsaka, ka mūsu kompānijai angļu valoda bija labākais komunikācijas līdzeklis, bet, kad sākām runāt ar viesnīcas administratoru, es kaut kā automātiski atbildēju viņam franciski (oui – kas franciski nozīmē „jā”, angļu yes vietā), jo tā bija pēdējā valoda, ko biju mācījusies, līdz ar to tas kaut kā automātiski sanāca (jāpiebilst, ka franču valodu tajā brīdī biju mācījusies tikai nedaudz vairāk par gadu). Smieklīgākais sekoja pēc tam, kad hosteļa administrators ļoti ātrā tempā nobēra savu sakāmo franču valodā, bet neviens no mums nesaprata neko no tā visa. Sekoja smieklu šalts, kamēr kāds no mūsu kompānijas ieteicās, ka angļu valoda mums būtu labāka. Secinājums – arī lētos hosteļos administratori prot vairākas valodas, jo laikā, kad bijām pie rezervācijas galda, tikmēr dzirdējām vismaz 3 valodas, kurās šis cilvēks komunicēja.
Vēl par šo tēmu
