|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Ozols ir atpakaļ! [14]
|
 |
Reklāma |
|
|
– Pasaulē pievēršanās apģērbu un aksesuāru tirdzniecībai (ražošanai) repa un hiphopa izpildītāju vidū nav nekas ārkārtējs, bet Latvijā, varētu sacīt, tu viens pats esi aizņēmis šo tirgus nišu...
– Vienu laiku «Street Shop» veikalu tīklā bija pat padsmit tirdzniecības vietu. Patlaban beidzot esam tikuši skaidrībā ar to, cik liels ir šādu preču piekritēju skaits Latvijā un Baltijā. Tagad esam tik lieli, cik liels ir tirgus.
– Vai esi domājis par to, kas tevī dominē – mūziķis vai biznesmenis?
– Man šķiet, īsti mūziķi un mākslinieki hiphopa pārstāvji tomēr nav. Pasaulē šajā stilā muzicējošie cilvēki ienāk no dažādām sfērām. Es jūtos normāli gan biznesa, gan mūziķu vidē. Ja tev ir savi mērķi un tu vēlies tos virzīt, galvenais ir to darīt! Es nevaru uzrakstīt dziesmai notis, tomēr spēju izskaidrot producentam, kādu vēlos redzēt gala iznākumu. Mans ieguldījums ir teksti.
Vārdi vai mūzika
– Varbūt hiphopa mākslinieku varētu saukt par dzejnieku?
– Varētu tā teikt. Labs pierādījums hiphopa saiknei ar dzeju ir Gustavs, kurš spēja sava vectēva tekstus no grāmatām iemiesot reālās dziesmās, kur tie organiski iekļāvušies un labi skan.
– Saki, tu pats mēdz lasīt dzeju?
– Neesmu daudz lasījis. Tas man ir mīnuss. Pats to apzinos, jo valodas attīstība ir saistīta ar grāmatām. Bet ir tā, kā ir...
– Tomēr tas tevi nav kavējis atrast vārdus dziesmām, kuras labprāt dungojuši visdažādākie cilvēki, piemēram, 2006. gada klubu hits «Tresī!» pamatīgi lika kustināt gurnus...
– Tas tika ierakstīts manā neaktīvajā stadijā, kad biju atgājis no mūzikas. Radīju to kopā ar cilvēkiem, kuri darbojas regeja un dancehall stilos (projekts «Apofioz»). Teksts gan pārāk dziļš nav, bet, par spīti tam, ka netika iekļauts radio rotācijā, šis gabals ieguva lielu rezonansi. Tolaik kā dīdžejs spēlēju klubā «Essential». Parasti, uzliekot kādu vietējā mūziķa dziesmu, tauta sanīkst, sejas kļūst jocīgas un visi izklīst, bet šis gabals radīja pilnīgi pretēju efektu. Menedžeris, «Ritma institūta» pārstāvis Aivars Apriķis ar tādiem pašiem panākumiem «Tresī» bija spēlējis Skandināvijā. To varēja iekļaut starptautiskā apritē, bet es tolaik biju aizņemts ar citām lietām. Reizēm aizdomājos, ka liela enerģija slēpjas tieši mūzikā, nevis vārdos. Pašlaik mana muzikālā koncepcija, redzējums un statuss ne mazākajā mērā nesaskan ar šo kompozīciju, tāpēc es to nekad nespēlēju savos koncertos.
Ārpus meinstrīma
– Kāds ir tavs pašreizējais redzējums?
– Grūti ir būt meinstrīma hiphopa izpildītājam Latvijā, tādam kā Nellijs vai mūsu «Device». Esmu izvēlējies iet citu ceļu, būt godīgs pret sevi, sacerēt mūziku, kurā ir filozofija, radīt, nemērķējot uz konkrētu mērķauditoriju, bet runāt par to, kas man pašam šķiet nozīmīgs un svarīgs. Pareizi nesot šo pozīciju, var būt tikpat veiksmīgs kā nododoties meinstrīmam. To pierāda atsevišķas krievu grupas, piemēram, «Kasta» vai «Centrs», kuras pulcē pilnas zāles un nesūdzas par honorāriem. Man nav pieņemamas koncepcijas, kas balstās uz patosu. Reizēm cilvēkam kabatā ir pieci lati, bet viņš grib klipu, kurā figurētu dārgas automašīnas u.tml.
– Nātre, ar kuru kopā esat ierakstījuši «Internacionālo mīlu», teica: «Braucu tramvajā, tāpēc nevaru klipā uz jahtas filmēties.»
– Es nebraucu tramvajā, bet man nav nepieciešams tā pašapliecināties. Es hiphopu redzu citādi. Ir meinstrīma hiphopa loks, kas uzskata, ka, izmantojot klipos zināmas lietas, veiksme būs garantēta. Manuprāt, vairāk var panākt ar oriģinalitāti, nevis kļūstot par tūkstoš piecsimt pirmo izpildītāju, kuram klipā ir tas pats, kas citiem. Piemēram, veidojot «Internacionālās mīlas» video versijas, mēs strādājām kreatīvi. Arī ar mazu budžetu var izveidot lielisku klipu.
– Tavs jaunais albums iznāks oktobrī, un ir pilnīgi skaidrs, ka deju grīdām domātu hitu tajā nebūs...
– Iespējams, ka mums ar Nātri albumi iznāks vienā laikā. Pašlaik man nav dziesmu, kas runātu par šampanieti, meitenēm un saulainu vasaras dienu. Ja mans izdevējs piedāvātu taisīt apzināti veiksmīgu singlu, es atbildētu, ka tas šobrīd ar mani nekādi neiet kopā. Es nevalkāju brendu apģērbu tikai tāpēc, ka tāds ir aktuāls. Man primārais ir pierādīt, ka, neaizejot meinstrīmā, iespējams sakārtot savu materiālo dzīves pusi.
– Bija laiks, kad tu vienlaikus darbojies trijās radiostacijās. Kur tevi var dzirdēt tagad?
– Joprojām neesmu oficiāli aizgājis no radio «Naba», bet, atklāti sakot, neredzu jēgu tur darboties, jo radio domāts ļoti šauram klausītāju lokam – galvenokārt tiem, kam tuva alternatīvā mūzika. Strādāju «European Hit Radio». Latvijas mūzikas kanālā autorraidījumu par hiphopu vada Bū-š un Viesturz. Ceru, tas Latvijā valdošajā roka ērā palīdzēs legalizēt hiphopu. Priecē, ka daudzi hiphopa izpildītāji sākuši ierakstīt mixtape, filmēt klipus.
Konkurence vai konflikts
– Patlaban, vērojot Latvijas hiphopa skatuvi, rodas iespaids, ka visi cits citu pazīst un cīņas vietā risinās draudzīga sadarbošanās...
– Piemēram, Amerikā, sacensība ir daudz izteiktāka – katrs izpildītājs nāk no savas pilsētas, štata. Konfliktsituācijas notiek nonstopā. Visiem zināmās nesaskaņas starp Jay-Z un NAS ir tikai aisberga redzamā daļa. «YouTube» nemitīgi nonāk «beef» filmas, kurās redzami konflikti starp hiphopa izpildītājiem. Tā ir daļa no hiphopa kultūras, kurā iesaistījies konkrēts sabiedrības slānis. Tur ir maz izpildītāju, kas nerunā par agresiju, bet pauž visu ar mīlestību kā, piemēram, «Common».
– Runājot par Latviju, tomēr nevar vilkt tiešu paralēli: noziedznieks – reperis. Tas drīzāk ir pašizpausmes veids noteikta mūzikas stila ietvaros.
– Jā un nē. Latvijā hiphopā ir daudz vairāk cilvēku, kuri saistīti ar narkotikām, nekā rokmūzikā. Manu paziņu lokā ir cilvēki, kas par to sēdējuši ieslodzījumā.
Īsumā par to, kā ir un kā nav
– Reiz tev bija skaists divritenis. Kur tas ir tagad?
– Stāv veikalā, skatlogā. Tagad es braucu ar riteni tikai sporta pēc, lai uzturētu sevi formā.
– Un kā klājas tavam sunim? Šķiet, viņš jau ir sasniedzis pieklājīgu vecumu.
– Jā, vienpadsmit gadu! Tuvākajās dienās filmēsim videoklipu «Pilsēta naktī», kurā viņš piedalīsies.
– Kas mainījies tavā privātajā dzīvē?
– Bija periods, kad dzīvoju kopā ar vienu meiteni, bet pašlaik esam izšķīrušies. Tagad esmu pilns enerģijas nodoties mūzikai un biznesam.
– Vai tu esi laimīgs?
– Laime ir filozofisks jēdziens. Esmu apmierināts.
Muzikāls P.S.
Starp citu...
Nesen pasaulē veikts pētījums – kāda attieksme pret dzīvi ir dažādu mūzikas stilu klausītājiem. Izrādījās, ka hiphopa iezīme ir kaujiniecisks noskaņojums. Statistika rāda, ka tie, kas klausās rokmūziku, daudz retāk veikuši kādu noziegumu nekā hiphopa piekritēji.
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
