|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Kāpēc pastāv tāda tendence, ka vairāk skolotāju trūkst latviešu skolās, nevis mazākumtautību skolās?
Domāju, ka, pirmkārt, viens no iemesliem ir tas, ka mazākumtautību skolās straujāk samazinās skolēnu skaits, arī klašu skaits samazinās. Otrkārt, mans subjektīvais viedoklis, kas radies, kontaktējoties ar skolotājiem, ir, ka lielai daļai mazākumtautību skolu skolotāju vēl aizvien ir problēmas ar valsts valodas zināšanām un aiziet citur ir mazākas iespējas. Trešais iemesls nebūt nav mazsvarīgs – mazākumtautību skolās pastāv bilingvālās apmācības piemaksas, tāpēc skolotāji saņem nedaudz lielāku algu nekā latviešu skolās.
Valdība nolēmusi, ka no šā gada budžeta pedagogi algas paaugstinājumu saņems, taču par iespējām saglabāt šādas algas arī nākamgad vēl tiks diskutēts, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) un finanšu ministra Ata Slaktera (TP) vārdiem, valsts finanšu situācija nākamgad var nebūt tik rožaina, lai varētu uzņemties šādas saistības. Ja piepildīsies tas, ka šādas saistības nākamgad netiks pildītas, kādu scenāriju jūs prognozējat – skolas pametīs vēl vairāk skolotāju?
Algas paaugstinājums par 60 latiem ir paredzēts par 21 stundu likmi. Kā tas mainīs situāciju? Grūti pateikt. Ja uz situāciju skatāmies stratēģiski, ir nepieciešamas paaugstināt algas arī nākamajā gadā, lai atalgojums ir konkurētspējīgs. Negribētu teikt, ka nauda ir vienīgais, kas var piesaistīt cilvēkus darbam skolās, jo ir arī citi «labumi» – brīvas vasaras, brīvi skolu brīvlaiki, bērnu atzinība un mīlestība, kas ir viens ļoti būtisks faktors. Es pati nostrādāju divdesmit septiņus gadus par fizikas skolotāju vidusskolā, un skolotāja darbu varu nosacīti nosaukt par grūto darbu. Jā, strādāt par skolotāju nav viegli. Lai panāktu rezultātu, ka skolēni uztver to, ko tu katru stundu, katru dienu dod, ir jāstrādā ar sevi. Taču piekrītu, ka alga ir svarīga un rodas diskomforta sajūta, kad makā ir jāskaita pēdējais santīms, jo arī skolotājiem ir jānopērk sev apavi, pieklājīgs apģērbs, jāsamaksā par dzīvokli, arī paša bērni skolojami. Algas paaugstinājums sniedz lielāku brīvības līmeni un, protams, sajūtu, ka tavs darbs sabiedrībā tiek novērtēts.
Vai svarīga ir sabiedrības attieksme pret pedagoga profesiju?
Jā, sabiedrības viedoklis par skolotāju profesiju nebūt nav mazsvarīgākais. Ja sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis, ka mūsu skolas ir sliktas un pedagogi ir savu darbu nezinoši, tad cilvēkam var veidoties sajūta, ka viņš negrib būt piederīgs šai grupai. Tādēļ ļoti svarīgi ir gan sabiedrībai kopumā, gan katram cilvēkam atsevišķi atpazīt un novērtēt tās labās lietas, kas ir mūsu izglītības sistēmā kopumā, katrā konkrētā skolā un konkrēta skolotāja darbā. Jā, piekrītu, bija laiks, kad bija jāmācās izvērtēt slikto un atklāti par to runāt. Tagad, iespējams, mums no jauna jāiemācās atpazīt labais un stāstīt par to. Piemēram, ja paskatās mūsu sieviešu žurnālus, cik tajos ir rakstu par kādu interesantu skolotāju?
Mums Latvijā taču ir ļoti plaša pedagogu auditorija. Kopumā Rīgā ir ap 12 000 skolotāju, bet neviens sieviešu žurnāls neraksta par skolotājiem un viņu personību. Skolās notiek interesanti projekti un pasākumi, skolās strādā cilvēki, kuri ir interesantas personības ar kolosālu dzīvesstilu. Skolotāju auditorija ir ļoti liela un ar interesantu dzīves pieredzi, taču masu medijos pamatā runā par negatīvo, kaut gan tā nemaz nav tik daudz. Kopumā mūsu skolas un skolotāji ir labi, ja jau esam izturējuši tik daudz mūsu jaunās valsts «augšas grūtību», un ar viņiem var un vajag lepoties.
Ar ES atbalstu uzsākta jauna iniciatīva – mērķstipendijas kā materiāls atbalsts prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem. Pastāstiet par to, kā var pieteikties mērķstipendijai.
Rīgas vispārējās izglītības iestāžu pedagogu mērķstipendijām var pieteikties prioritāro mācību priekšmetu skolotāji (fizikā, ķīmijā, bioloģijā, dabaszinībās, matemātikā, informātikā un svešvalodās). Mērķstipendijas ir paredzētas Eiropas sociālā fonda programmā «Atbalsts vispārējas izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos». Pieteikšanās 2008./2009. mācību gadam notiek no 11. līdz 25. augustam. Uz 100 latu lielu stipendiju mēnesī var pretendēt 7. līdz 12. klases pedagogi, kuri studē atbilstošajā studiju programmā un paralēli vismaz 12 kontaktstundas nedēļā māca prioritāros mācību priekšmetus. Tādējādi studenti, jau sākot strādāt skolā, var pieteikties mērķstipendijām.
Tā ir Eiropas stipendija, un šis projekts tiks realizēts trīs nākamo gadu laikā. Uz 65 līdz 150 latu lielu stipendiju mēnesī var pretendēt 7. līdz 12. klases pedagogi, kuri ieguvuši profesionālo kvalifikāciju atbilstošajā studiju programmā, māca prioritāro mācību priekšmetu vai priekšmetus no 9 līdz 21 vai vairāk kontaktstundām nedēļā un papildus veic četrus pētniecības vai radošā darba uzdevumus, kas ir jāsaskaņo ar skolas attiecīgo metodisko komisiju un skolas vadību. Lai pieteiktos uz mērķstipendiju, kandidātam, sākot ar 11. augustu, personīgi jāierodas Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentā (IJSD), Hanzas ielā 7, 102. un 108. kabinetā, darba laiks: pirmdienās no 8.30 līdz 18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no 8.30 līdz 17.00, piektdienās no 8.30 līdz 16.00. Iesniedzami atbilstoša parauga dokumenti: iesniegums, CV (norādot pedagoģisko pieredzi un iegūto (arī papildus) izglītību, izziņa no izglītības iestādes, kas apliecina, ka pedagogs IJSD padotībā esošās vispārējās izglītības iestādes 7.–12. klasē māca prioritāro mācību priekšmetu vai priekšmetus (norādot kontaktstundas nedēļā), izziņa no augstskolas (iesniedz mērķstipendijas saņēmēji, kuri studē, izziņā norādot studiju programmas nosaukumu, kur studē, studiju gadu un semestri), izvērsts darba plāns par plānotajiem pētniecības vai radošā darba uzdevumiem, kas saskaņots ar izglītības iestādes vadītāju (iesniedz pedagogi, kuri ir ieguvuši noteiktā prioritārā mācību priekšmeta vai priekšmetu pe¬dagoga profesionālo kvalifikāciju un veic papildus uzdevumus).
Citu – neprioritāro – priekšmetu skolotāji iebilst, sakot, ka arī viņi strādā un ir pelnījuši šādas mērķstipendijas. Piemēram, ģeogrāfijas skolotāji oficiālā vēstulē ir izteikuši savu sašutumu par nevienlīdzību. Vai tiek plānotas kādas piemaksas arī šiem skolotājiem?
MK noteikumus, kas nosaka mērķstipendijas saņēmējus, piešķiršanas kārtību un kritērijus izstrādāja IZM attiecīgie departamenti, ņemot vērā tos prioritāros uzdevumus, kas risināmi izglītības sistēmā. Viens no tiem, kā iepriekš runājām, ir pedagogu trūkums skolās. Tādēļ stipendijas mērķauditorija ir eksakto mācību priekšmetu un svešvalodu skolotāji, kuru trūkums skolās izjūtams visasāk. Kā jau minēju, portāla «E-skola» sadaļā «Vakances» var pārliecināties, ka Rīgas skolās iztrūkst tikai dažu ģeogrāfijas skolotāju.
Kā jūs definētu prestižas skolas kritērijus?
Viedokļi par prestižajām skolām, kas pastāv sabiedrībā, bieži nav saistīti ar skolas izglītības procesa dziļāku izvērtējumu. Daudzi vecāki uzskata, ka prestižas ir centra skolas, jo vecāki brauc strādāt uz pilsētas centru un viņiem ir izdevīgi atstāt bērnu šajās skolās. Vecāki domā par izdevīgāku risinājumu, kā nodrošināt pirmklasnieka nokļūšanu līdz izglītības iestādei. No savas puses es gribētu vecākus mudināt vairāk interesēties par konkrētās skolas mācību procesa kvalitāti. Uzskatu, ka par prestižu skolu saucama tā, ar kuras skolotājiem un sasniegumiem mācībās un audzināšanā lepojas skolas skolēni un viņu vecāki. Rīgā tādu skolu ir daudz, un lielākā daļa nemaz neatrodas centrā. Jā, centra skolās varbūt mācās bagātu cilvēku bērni, kas dažkārt ir pat par iemeslu narkotiku izplatīšanai. Manā skatījumā sākumskolā vissvarīgākais cilvēks bērnu dzīvē ir klases audzinātājs. Vecākiem ieteiktu aiziet uz skolu satikties ar nākamo sava bērna audzinātāju, ieskatīties viņai acīs un padomāt, vai vēlaties, lai bērns mācītos viņas klasē.
Vienīgās izmaiņas, kas varētu sakārtot pirmklasnieku pieteikšanu pamatskolas izglītības apguvei, novēršot vecāku nakts dežūras pie skolām, ir šī procesa elektronizēšana, šādu problēmas risinājumu izteica Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (RD IJSD) direktors Guntis Helmanis tikšanās laikā ar izglītības ministri Tatjanu Koķi. Kas šajā jautājumā ir pavirzījies uz priekšu?
Ir izstrādāts Rīgas domes saistošo noteikumu projekts, kas noteiks kārtību bērnu reģistrēšanai un uzņemšanai Rīgas pašvaldības skolās. Tajā ir jauni nosacījumi, kas, domājams, atrisinās gadu gaitā izveidojušās problēmas ar bērnu reģistrēšanu mācībām skolā. Piesakot skolā mikrorajonā deklarētos bērnus, prioritāte tiks noteikta pēc vismaz viena vecāka un bērna deklarēšanās ilguma mikrorajonā.
Šis nosacījums tika ieviests, lai nodrošinātu vecākiem iespēju mācīt bērnus dzīvesvietai tuvākajā skolā, lai netiktu pārkāptas kādas Rīgas teritorijas pamatiedzīvotāja tiesības. Ja skolā ir brīvas vietas, tad uz tām var tikt pieteikti bērni, kas nav deklarēti skolas mikrorajonā, bet tad prioritāra ir to pieteikumu iesniegšanas kārtība. Otrs jaunais nosacījums ir, ka bērnus mācībām skolā var pieteikt no 5 gadu vecuma. Tādējādi nākamajā dienā, kad bērnam paliek 5 gadi, viņa vecāki var reģistrēt bērnu kā pretendentu uz mācībām kādā skolā. Šis nosacījums novērsīs situāciju, ka visi vecāki pieteikt bērnus skolā dodas vienā datumā. Paralēli Rīgas domes saistošo noteikumu projekta izstrādei notiek elektroniskās bērnu reģistrēšanas sistēmas izstrāde.
 |
Rakstam ir 3 komentāri |
Materiāls publicēts sadarbībā ar  |
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
