|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Foto: AFI
Ministru prezidents Ivars Godmanis (no labās) Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 2008.gada 9.maijā Eiropas Savienības informācijas aģentūras rīkotās akcijas Uz savu skolu ietvaros
Skatīt attēlu pilnā izmērā
«Vienai piektdaļai Rīgas skolēnu ir nepietiekams vērtējums vienā vai vairākos mācību priekšmetos,» saka Rīgas domes (RD) Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (IJSD) Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone.
M. Jansone laikrakstam «Izglītība un Kultūra» stāsta par situāciju ar skolēnu nesekmību Rīgas skolās, par izlīdzinošajām klasēm un citām iespējām tiem skolēniem, kuri ir beiguši pamatskolu, saņemot tikai liecību. Viņa arī izvērtē situāciju par pedagogu trūkumu un «problemātiskajiem priekšmetiem», algu paaugstināšanu skolotājiem, mērķstipendijām un rindām pie skolām.
Tai pašā laikā viņa norāda, ka ļoti svarīgi ir gan sabiedrībai kopumā, gan katram cilvēkam atsevišķi atpazīt un novērtēt tās labās lietas, kas ir mūsu izglītības sistēmā kopumā, katrā konkrētā skolā un atsevišķa skolotāja darbā.
Kāda šobrīd ir situācija saistībā ar skolēnu nesekmību? Vai nesekmīgo skaits palielinās?
Situācija ar nesekmību Rīgas skolās neiepriecina, jo šogad, analizējot saņemto informāciju no skolām, nākas secināt, ka vienai piektdaļai Rīgas skolēnu nepietiekams vērtējums gadā ir vienā vai vairākos mācību priekšmetos. Piemēram, 8. klases skolēnu vidū tādi ir 23% skolēnu. Uzmanīgus dara situācija vidusskolās, kur procents ir tikpat augsts. 10. klasē 26,8% skolēnu, bet 11. klasē 18,8% skolēnu gada vērtējumā saņēmuši vismaz vienu nepietiekamu vērtējumu. Šajā kontekstā ir jautājums, uz kuru jāatrod atbilde: kā tas nākas, ka nepietiekamo vērtējumu skaits palielinās, kaut gan pagājušajā mācību gadā skolotāju konsultācijas pirmo reizi tika apmaksātas? Un ir skolas, kur šis procents ir daudz augstāks, kur klasē ir tikai pieci seši sekmīgi skolēni. Taču es neteiktu, ka ir jātaisa histērija, bet tas ir nopietns iemesls padomāt.
 |
Reklāma |
|
|
Kādi ir pēdējo gadu rezultāti? Cik daudz skolēnu Rīgā, pamatskolu beidzot, saņem tikai liecību? Kādas ir tendences?
Salīdzinājumā ar pagājušajiem gadiem šogad situācija ir labāka. Ja 2003. gadā liecību beigšanas apliecības vietā saņēma 500 skolēni, 2004. gadā – pāri 600 skolēniem, tad 2006./2007. mācību gadā kopumā no 8392 9. klašu skolēniem 508 pamatskolu beidza ar liecību. Šogad pavasara dati liecina, ka 270 skolēni ir saņēmuši tikai liecību, taču šis skaitlis var palielināties, apkopojot pēdējo informāciju septembrī. Kopumā var secināt – situācija ir uzlabojusies, taču jāņem vērā, ka 9. klasēs ir samazinājies kopējais skolēnu skaits jeb klašu piepildījums un vidējais audzēkņu skaits vidusskolas klasēs ir tuvu Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajam – 23–24 skolēni. Pamatskolā daudzās klasēs mācās ap 15 līdz 20 skolēniem.
Negribas jau meklēt vainīgos pieaugošajai skolēnu nesekmībai, bet tomēr... Kādi ir tie galvenie iemesli – mūsdienu globalizācijas laikmets ar attiecīgajām sekām, skolotāji, kas, būdami tik ļoti noguruši, nejūt motivāciju savu mācību priekšmetu pasniegt interesantā veidā, meklējot inovatīvas pieejas, ģimenes attieksme, sociālie apstākļi?
Mans subjektīvais viedoklis ir, ka šādus cēloņus varētu identificēt, tikai veicot pētniecisko darbu, jo tur nav viens cēlonis, bet gan cēloņu kopums. Mēs bieži kā galveno nesekmības cēloni minam motivācijas trūkumu skolēniem. Manuprāt, tas ir pārāk bieži lietots jēdziens, ar kuru izlīdzamies, ja nav vēlēšanās katrā konkrētā gadījumā saskatīt problēmas būtību, jo nesekmības cēloņi slēpjas arī citur. Pēdējā laikā, akcentu liekot tikai uz to, ka mācību procesam vienmēr jābūt interesantam un atraktīvam, un aizmirstot, ka mācību process ir arī darbs, piedevām smags darbs, mēs kultivējam patērētāju filozofiju izglītībā.
To, ka izglītība ir prece un mēs to vēlamies saņemt skaistā iesaiņojumā. Taču viena no prasmēm, ko skolai vajadzētu dot, manuprāt, ir jaunieša spēja organizēt sevi darbam (radošam, izglītojošam, fiziskam – pēc katra spējām un vēlmēm). Bažas manī rada arī pedagogu motivācijas trūkums strādāt. Kaut gan pagājušajā gadā tika ieviesta apmaksa par konsultācijām, tajā pašā laikā skolēnu skaits, kuri saņēmuši vienu vai divus nepietiekamus vērtējumus mācību gada vērtējumā, ir palielinājies.
Palielinājies arī sludinājumu skaits avīzēs vai portālos, kuros tiek meklēti privātskolotāji, un vecāki ir gatavi maksāt par privātstundām. Tas nozīmē, ka pietiekami lielai daļai nesekmīgo skolēnu ir motivācija mācīties, tikai skolā viņi nesaņem palīdzību. Reizēm vecāki nevar atrast privātskolotāju tādos mācību priekšmetos kā fizika, matemātika, svešvaloda. Vecāki ir gatavi maksāt, savukārt bērni ir gatavi ar privātskolotāju strādāt. Tas nozīmē, ka pietiekami nopietnai daļai no skolēniem, kuriem ir nepietiekams vērtējums, ir arī motivācija situāciju labot, bet, lai cik skumji būtu to atzīt, nelaime ir arī vienā daļā pedagogu.
Ja skolēns beidz pamatskolu ar nesekmīgu vērtējumu vairākos priekšmetos – kādas ir iespējas mācīties tālāk?
Pieredze rāda, ka lielākā daļa šādu skolēnu paliek savā skolā. Taču pastāv alternatīvas iespējas – mācīties Atkārtotās iespējas izglītības programmā citā skolā, kur šāda izglītības programma ir licencēta. Tās ietvaros nav jāmācās visi 9. klases priekšmeti, bet tikai tie, kur saņemts nepietiekams vērtējums. Visbiežāk tādi mācību priekšmeti ir matemātika, fizika, ķīmija, svešvaloda vai pat dzimtā valoda. Šajos mācību priekšmetos ir palielināts mācību stundu skaits uz to mācību priekšmetu rēķina, kurus programmā neiekļauj, ja, piemēram, mājturībā vai dziedāšanā, gadu beidzot, ir bijis sekmīgs vērtējums.
Arī arodvidusskolas piedāvā iegūt pamatizglītību, apvienojot ar meistara palīga kvalifikācijas ieguvi, taču šādu arodvidusskolu nav īpaši daudz. Rīgā tuvākā vieta, kur tas iespējams, ir Vangažu arodvidusskola.
Šādas «izlīdzinošās klases» nav visās skolās. Sākotnēji tās bija deviņās skolās – gan latviešu, gan mazākumtautību skolās, tagad piecās sešās. Konkrētu skaitu mēs zināsim rudenī, jo tas ir atkarīgs no tā, vai būs pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu klasi.
Atkārtotās iespējas izglītības programma tika izveidota trīs gadus atpakaļ, un ne visas skolas to uzņēmās. Tagad jau šādām skolām ir izveidojusies pieredze, kā strādāt ar skolēniem, mācot šādās klasēs, bet jaunuzņemtajiem ir iespēja sevi apliecināt un parādīt no labākās puses, jo svešā skolā ir sveši pedagogi, kuriem jāpierāda sava varēšana un gribēšana no jauna. Iepriekšējā skolā, kur saņemti nepietiekamie vērtējumi, par skolēnu jau izveidojušies negatīvi stereotipa priekšstati.
Cik skolēni, saņemot liecību, paliek tajā pašā skolā uz otru gadu, cik aiziet projām (pagājušajā gadā, iepriekšējos 2–3 gados)?
Jārunā ir par divām skolēnu grupām – otrgadnieki pamatskolā no 1. klases līdz 8. klasei un devīto klasi nepabeigušie – tie, kas saņem liecību 9. klases beigās. Departaments jau no 2003. gada apkopo un analizē informāciju par abām šīm skolēnu grupām. Ja runājam par tiem skolēniem, kas palikuši uz otru gadu pamatskolā no 1. līdz 8. klasei, varam secināt, ka 2006./2007. mācību gadā tādi vispārizglītojošās skolās bija 1146 skolēni, kas piepildītu divas normālas Rīgas skolas, bet absolūtos skaitļos šim skaitlim būtu jābūt mazākam, jo arī kopīgais bērnu skaits ir samazinājies. Ja pievēršam uzmanību dinamikai pa gadiem, tad ir jāsecina, ka ik gadu pieaug to skolēnu skaits, kas paliek uz otro gadu: 2002./2003. mācību gadā tādi bija 988 skolēni, bet pagājušajā mācību gadā – 1385. Analizējot otrgadnieku skaitu pa klasēm, nākas secināt, ka vislielākais otrgadnieku skaits ir 8. klases skolēnu vidū, vismazākais 2. klases skolēnu vidū.
Kur paliek tie skolēni, kas, saņemot liecību pēc 9. klases, nepaliek uz otru gadu un neaiziet mācīties uz citu skolu? Cik saprotams, tad arī profesionālās skolas liecību saņēmušos skolēnus lielākoties neņem? Šī skolēnu kategorija ir tā, kas kļūst par mazkvalificēta darba darītājiem. Kāda ir situācija?
Protams, ir skolēni, kuri aiziet strādāt. Daļa no viņiem iestājas vakarskolās, jo daudzas vakarskolas piedāvā mācīties arī 8. un 9. klasē. Pēdējā laikā ne mazums jauniešu, kuriem ir pāri divdesmit gadiem un kuriem nav pamatizglītības, izvēlas atgriezties un iegūt pamatskolas izglītību.
Atsevišķa problēma ir tā, ka daudzi skolēni pamet pamatskolu jau 8. klasē tādēļ, ka ģimenes materiālie apstākļi spiež uzsākt darba gaitas. Tas parasti ir mazkvalificēts un bieži arī maz apmaksāts darbs bez darba līguma un sociālajām garantijām. Arī daudzi vidusskolēni paralēli mācībām skolā cenšas strādāt, tādēļ Rīgā pieaug pieprasījums pēc iespējām iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību vakara (maiņu) programmās.
Vai aptuveni ir zināms, cik pedagogu šogad Rīgas skolās varētu trūkt un kuri ir tie «problemātiskākie» priekšmeti?
Portāla «E-skola» sadaļā «Vakances» skolas ievieto sludinājumus par vakantajām darba vietām. Visvairāk trūkst skolotāju tādos mācību priekšmetos kā matemātika, fizika, ķīmija un angļu valoda. Viens no iemesliem, kādēļ jau vairākus gadus skolās izjūtam eksakto mācību priekšmetu skolotāju trūkumu, ir tas, ka vidusskolas fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāja kvalifikāciju bija diezgan sarežģīti iegūt. Piemēram, lai kļūtu par vidusskolas fizikas skolotāju, bija jāmācās četri gadi, iegūstot fiziķa bakalaura grādu, kā arī papildus divi gadi bija jāmācās, lai iegūtu pedagoga kvalifikāciju, tādējādi kopumā – seši gadi.
No šā gada rudens Latvijas Universitāte ir atvērusi jaunu programmu, kur vidusskolas eksakto mācību priekšmetu pedagoga kvalifikāciju var iegūt četru gadu laikā divos radniecīgos priekšmetos, piemēram, fizikā un matemātikā vai ķīmijā un bioloģijā. Cerams, ka situācija mainīsies. Regulāri apkopojam datus par pedagogu vakancēm, tādēļ ar pilnu atbildību varu teikt, ka pedagogu trūkums daudzās skolās ietekmē mācību procesa kvalitāti. Nav nemaz tik retas situācijas, kad skolā tādēļ, ka nav pedagogu, pusgadu un pat ilgāk nenotiek stundas kādā mācību priekšmetā. Šī tendence vairāk ir jūtama latviešu nekā mazākumtautību skolās. Šogad septembrī, apkopojot datus, varēsim redzēt, cik kopumā trūkst skolotāju. Uzskatu – ja nākotnē nebūs atbalsta no valsts, no skolas aizies vairāk skolotāju.
 |
Rakstam ir 3 komentāri |
Materiāls publicēts sadarbībā ar  |
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
