|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
Vai ir situācijas, ka ar negatīvu piemēru viens var ietekmēt klasi, piemēram, viens skolēns smēķē, un to sāk darīt arī citi?
Negatīvā piemēra ietekmes nozīmīgums būs atkarīgs no tā, vai bērnam ir pietiekami labs pašnovērtējums, kas nosaka, cik droši viņš jūtas, lai neaizskrietu līdzi vairākumam, bet nostātos pret slikto. Taču parasti ir tā, ka viens smēķē un ar dažādiem paņēmieniem mēģina iesaistīt arī citus. Ir arī tādi skolēni, kas norobežojas no negatīvā ietekmes. Parasti šādas situācijas var rasties pusaudžu klasēs, kad vienaudžu vērtējums ir svarīgāks nekā pieaugušo.
Tuvojas 1. septembris, daudzu klašu kolektīvos mācības uzsāks arī jaunatnācēji. Kādus padomus jūs dotu skolotājiem, skolēniem, jaunatnācējiem un viņu vecākiem, lai iekļaušanās klases kolektīvā būtu veiksmīga un attiecības labas? Šī problēma ir ļoti aktuāla, jo bērni mēdz būt ļoti nežēlīgi pret tiem, kas ienāk un ar kaut ko atšķiras.
Lai palīdzētu skolēnam–jaunatnācējam iejusties un radītu sajūtu, ka viņš ir piederīgs klasei, audzināšanas stundās var izmantot saskarsmes spēles. Šajās spēlēs viegli var iepazīt jauno skolēnu, jo bērni ātri atrod kopīgās intereses. Ļoti daudzas saskarsmes spēles un rotaļas balstītas uz kopīgu meklēšanu un atrašanu. Tad bērni sajūt, ka viņi ir līdzīgi, piemēram, tiek apzināti visi futbolisti, skolēni, kurus interesē noteikts mūzikas stils u. c. Klase, protams, noskatās, kāds ir jaunais skolēns, un vēlas uzzināt vairāk par viņu. Reizēm jauniņajam ir viegli, bet reizēm nav, taču, ja jaunpienācējs pats ir atvērts un draudzīgs, tad viņam ir viegli. Taču, no manas pieredzes skatoties, var būt situācijas, ka vienā skolā skolēns bija līderis savā klasē, bet, nonākot jaunajā vidē, rodas sīva cīņa par varu starp «veco» un «jauno» līderi. To vajadzētu laikus pamanīt un šo situāciju risināt, pirms tā nav pārvērtusies par mobingu.
Kādas ir visbiežāk sastopamās konfliktsituācijas skolā? Kādi ir iemesli un skaidrojumi?
Visbiežāk konfliktsituācijas rodas starp skolēniem sākumskolas klasēs. Tās iesākas, ja kāds no skolēniem uzgrūžas vai uzskrien nejauši, un tam seko atmaksa vai nespēja sadarboties ar klasesbiedriem.
Varbūt atceraties kādu gadījumu no prakses?
Jā, man praksē bija divu meiteņu ieildzis konflikts, kad pašas pat īsti neatcerējās strīda iemeslu. Šīs meitenes draudzējās, bet tad pusaudžu vecumā, kā tas bieži notiek, klases domubiedri sāka grupēties savādāk. Viena draudzene uzsāka draudzību ar citu, kam sekoja intrigas un aprunāšana, jaunu domubiedru meklēšana, lai rastu atbalstu.
Un kā ir, ja, piemēram, klasē ir kāds kabatzaglis?
Tā arī ir situācija, ka saistīta ar mobingu, jo ļoti bieži var veidoties situācija, ka par vainīgo uzskata to, kurš varbūt nav zadzis. Svarīgs ir ne tikai skolotāja viedoklis, bet situācijas kopīgs risinājums izrunājoties.
Vai atzīmju dēļ mēdz rasties konflikts?
Jā, tagad sākumskolā, it īpaši 1. un 2. klasē, ir jūtama Izglītības un zinātnes ministrijas ieviestā bezatzīmju sistēma, kad skolēnus salīdzina ar viņu izaugsmi. Ja liek atzīmes, tad sākumskolā nesekmīgus bērnus parasti atraida.
Bet ja kāds bērns noraksta no cita?
Norakstīšana ir aktuāla, un tad risinājums ir atkarīgs no skolotāja, cik viņš taisnīgi risinās situāciju, taču dažreiz skolotājs savā nogurumā vai steigā var nepamanīt, kurš no kura norakstīja un kāda ir katra vaina. Reizēm šādu situāciju nav tik viegli izvērtēt, un tad var iesaistīt skolas psihologa palīdzību. Lai nerīkotos spontāni, Ā. Adlers dod padomu: «Ieturi pauzi, pirms nosodi!»
Vai mēdz būt, ka konfliktsituācija beidzas ar letālām sekām?
Letālas sekas vai smagi miesas bojājumi nemēdz gadīties, taču, ja draud, tad nāk talkā psihologi no Krīzes intervences komandas.
Vai vienmēr konfliktsituācija ir saistīta ar draudzību?
Jā, vidusskolā konfliktsituācija var būt saistīta ne tikai ar draudzību, bet arī mīlestības un greizsirdības dēļ, taču manā praksē visbiežāk konfliktsituācijas rodas mazākajās klasēs.
Kādi pasākumi ir paredzēti, lai par konfliktsituāciju risināšanu skolās izglītotu pedagogus?
Ir izdota grāmata skolotāju izglītošanai par mobingu – par to, kādas ir dažādas aktivitātes, kas palīdz rast klasē sadarbību, vienlīdzību un skolēna pašvērtības apzināšanos. Kopumā apmācību ir izgājušas deviņpadsmit grupas. Katrā grupā bija aptuveni divdesmit skolotāji, kuriem mācīja, kā atpazīt mobingu, kā rīkoties situācijā, kad tas pastāv. Taču tā nav tikai skolotāja, bet arī vecāku atbildība iet un runāt, jo klases audzinātājs nevar paredzēt visas situācijas.
Skolotāji, kuri izgājuši apmācības, spēj saprast, kā atpazīst mobingu un kā rīkoties, ja bērns cieš no emocionālas vardarbības, un pats galvenais – iedrošināt vecākus nākt uz skolu un izvairīties no situācijas, kad darbības tiek veiktas bērnam aiz muguras, jo tad bērns būs ļoti iebaidīts. Es ieteiktu, lai vecāki nāk uz skolu, nevis vēršas pret to bērnu pāridarītāju, piemēram, sagaidot pie skolas. Tad bērns – pāridarītājs – var pasmieties, un notiekošā nodarījums viņam var šķist nenozīmīgs. Skolā šīs situācijas risināšanai klases audzinātājs var piesaistīt citus skolotājus, kuri bērnus varbūt biežāk redz.
Visā pasaulē un arī internacionālajā psihologu avīzē ir rakstīts, ka pieaugušajiem jāņem vērā arī, kad viņš drīkst iejaukties vai kad tikai pavērot. Tad ir šie soļi, kā rīkoties ar to bērnu, kam tika darīts pāri, un tad ar to, kurš ir pāridarītājs. Ja šī situācija atrisinās, tad tagad pāridarītājs zina, ka viņu vēro. Ja konfliktsituācija neatrisinās, tad vecākus sauc uz skolas administrāciju un vecākiem uzliek administratīvo sodu.
Galvenais ir labvēlīgi atrisināt visas mobinga situācijas, tāpēc ir ļoti labi, ja risina uzreiz. Vecāki var justies slikti, ja viņu bērnam tiek darīts pāri, bet tomēr pirmā brīdī nevajadzētu ņemt bērnu ārā no skolas, un, ja ir iespēja, tad situācija var tikt atrisināta un arī bērns, kuram darīja pāri, iegūs šo gandarījumu, ka arī es esmu foršs un ar mani var draudzēties, un ka es varu atrast draugus. Bet, ja skolēnu izņem no skolas un viņš nonāk citā skolā, nevar uzreiz simtprocentīgi apgalvot, ka šī situācija neatkārtojas, un bērnam paliek rūgtuma sajūta – rodas sevī kaut kāda nevērtība, ka es esmu nevajadzīgs un nepiederīgs.
Taču, runājot par pozitīvo: situācijas ir atrisināmas, un problēmu var risināt. Ir ļoti daudz patiešām labu klases audzinātāju, kuri jūt savas klases psiholoģisko atmosfēru, kuri prot un var atrisināt konfliktsituācijas skolā. Lai visiem skolotājiem pietiek spēka veiksmīgi tās risināt, un, lai to varētu sekmīgi veikt, katru dienu ir kaut kas labs jāizdara pašam savā labā!
 |
Rakstam ir 20 komentāri |
Materiāls publicēts sadarbībā ar  |
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
