|
|||||||||||||||||||||||||
|
|
|||||||||||||||||||||||||
|
«Vecāki var justies slikti, ja viņu lolojumam klasē dara pāri, tomēr pirmā mirkļa iespaidā nevajadzētu bērnu izņemt no skolas, bet stāvokli censties labot.
Ja situāciju izdodas atrisināt, tad arī bērns, kuram darīja pāri, iegūst gandarījumu: jā, es esmu foršs, ar mani var draudzēties, un es varu atrast draugus. Bet, ja skolēnu pārceļ uz citu skolu, simtprocentīgi nevar apgalvot, ka šāda aina neatkārtojas. Tikai tagad bērnam radīsies nevērtības un nepiederības sajūta,» uzskata Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Iveta Grāvīte.
Konfliktus skolās var atrisināt. I. Grāvīte stāsta par mobingu – kā veidot pozitīvas attiecības starp klasesbiedriem, starp skolēniem un pedagogiem un kā jaunatnācējiem iekļauties kolektīvā.
Kas ir mobings, un ko tas ietver?
Mobings ir ilgstoša fiziska vai emocionāla vardarbība pret cilvēku. Arī dzīvnieku vidū pastāv mobings, tas nav raksturīgs tikai cilvēkiem. Mobingu iedala trijās kategorijās. Pirmā kategorija ir fiziskais mobings, kad, piemēram, bērniem rodas konflikts vai arī skolēnu fiziski aizskar vai pazemo – gan pašu skolēnu, gan viņa mantas. Tas var notikt arī vairāku klasesbiedru vidū. Otrā kategorija ir emocionālais mobings, kad skolēnu pazemo emocionāli, piemēram, cits skolēns saka, ka klasesbiedrs smird un tāpēc viņš nesēdēs ar viņu kopā vai arī atsaka skolotājai: «Fui, es nepadošu viņa kontroldarba lapu.»
 |
Reklāma |
|
|
Trešā kategorija ir klusuma mobings, kas ir tāds «rafinētāks» veids. Šajā gadījumā skolēnu neaiztiek ne fiziski, ne emocionāli. Viņu vienkārši ignorē, piemēram, skolēni dodas uz dzimšanas dienu, bet šo bērnu neuzlūdz, vai arī nenotiek stunda – visiem paziņo, bet vienam bērnam nē, vai arī bērni dodas ekskursijā, autobusā visi apsēžas pa pāriem vai blakus noliek somas, bet vienam bērnam ir jāsēž kopā ar skolotāju. Tieši trešo kategoriju pieaugušajiem, dažreiz pat skolēniem ir visgrūtāk pamanīt, taču tas nenozīmē, ka trešais mobinga veids ir mazāk sāpīgs.
Vai ir kāda universāla formula, kā veidot pozitīvas attiecības starp klasesbiedriem, starp skolēniem un pedagogiem? Kāds ir tas pamats, lai šādas attiecības tiktu uzturētas ilglaicīgi?
Labākā, universālākā attiecību forma skolā ir pieejama psihoanalīzes klasiķa Ādolfa Adlera teorijā Ā. Adlers balstās uz trim vaļiem – piederības sajūtu, vienlīdzīgu attieksmi ar pārējiem un pašvērtējumu. Kad skolēna personība apvieno šīs trīs emocionālās dabas pozitīvās šķautnes, tad ar apkārtējiem var veidoties labas attiecības.
Kurš no iesaistītajiem vairāk cieš konflikta situācijās?
Manuprāt, gan tas, pret ko ir vērsts mobings, gan tas, kurš to veic. Ļoti bieži pāridarītājs ir ar zemu pašnovērtējumu, un pēc viņa agresijas klases kolektīvā labi nejūtas ne uzbrucējs, ne upuris. Te nostrādā viens mehānisms: ja ne viņš, tad viņu, jo stiprākais uzbrūk un tāpēc jāuzbrūk pirmajam. Bet faktiski uzbrucējs jūtas tāpat, kā tas, kuram dara pāri, viņam pietrūkst piederības kolektīvam. Un – ko es meklēju, ja neesmu piederīgs klasei? Piederību ģimenei. Bet, ja neatrodu arī tur, tad jādodas meklējumos ārpusē, kur jūtos labi, un iespējams, ka tā ir iela.
Vai mobingu izjūt tikai skolēni? Vai mobings var būt situācijā starp skolēnu un skolotāju?
Mobings var būt abpusējs, un to var izjust gan skolēni, gan pedagogi. Var būt pat tā, ka klase vēršas pret skolotāju. Mobingā iesaistītajiem ir ļoti grūti, tāpēc labāk ir distancēties, mēģināt uz visu paskatīties no malas. Ir jāparunā ar kolēģi, ar kuru pedagogam ir izveidojušās labas attiecības un kurš pazīst klasi, ja pasniedz vienu vai vairākus priekšmetus. Ir arī skolas psihologs, kurš var būt kā mediators, kas palīdz izkļūt no ilgstošas konfliktsituācijas.
Ir ļoti labi problēmu nevilkt garumā un, ja ir iespēja, pēc padoma vērsties pie pieredzējuša kolēģa vai psihologa. Pēc prakses zinu, ka ne jau simtprocentīgi visa klase ir pāridarītāji. Parasti tie ir trīs četri skolēni, bet pārējie piebalso. Tādā situācijā vislabāk ir uzsākt atklātu sarunu, bet parasti iniciatīva nenāks no skolēniem. Vadot šādu sarunu, galvenais ir atļaut katram izteikties par to, kas nepatīk, un izvēlēties abām pusēm lietderīgu kompromisu. Neapmierinoša ir situācija, kad viena puse paliek neapmierināta. Risinājumam jābūt abpusēji pieņemamam.
Varbūt prātā ir arī kāds piemērs?
Man atmiņā nāk gadījums, kad visa klase nostājās pret klases audzinātāju. Tā, manuprāt, bija 8. klase. Tie paši skolēni 5. un 6. klasē šo skolotāju dievināja, bet tad kaut kas notika un radās konfliktsituācija. Bieži vien kāda no pusēm ietiepjas, ka taisnība ir tikai viņam. Tašu šajā gadījumā pieci seši skolēni, kuri visu klasi nostādīja pret skolotāju, bija gatavi risināt situāciju un nenobijās no sarunām ar pedagogu. Arī pedagoģe bija gatava uzklausīt skolēnu viedokli. Rezultātā abas puses atrada kompromisu. Protams, uzreiz situācija neatrisinājās, bet pēc gada jau kā 9. klase izlaidumā skolēni skolotājai no sirds pateicās.
Vai var rasties mobings, piemēram, ja skolēnu vecākiem ir atšķirīgi ienākumi – viens bērns nāk no nabadzīgas ģimenes, bet otrs no bagātas?
Manā praksē nav bijusi tāda situācija, kad rodas domstarpības bagāto un nabago vidū, kaut gan konfliktsituācija var būt arī materiāla rakstura, taču, manuprāt, konflikts biežāk rodas rakstura īpašību dēļ.
Vai nav tā, ka šobrīd skolās emocionālā vardarbība vairāk rodas mantu pēc – varbūt atceraties, bija tādas lietas kā tamaguči, tad mobilie tālruņi, mp3 utt.?
Manā praksē nav bijuši gadījumi, kad kādu skolēnu izstumj no pārējo vidus tikai tāpēc, ka viņam nav attiecīgā zīmola drēbju vai kādas mantas. Biežāk ir tā, ka skolēni manipulē ar vecākiem: visiem klasē ir kaut kāda manta, bet man vienam nav. Tad gan vecākam vajadzētu pārjautāt: «Vai tiešām visiem?» Parasti jau ir tā, ka kaut kas ir tikai daļai no klases. Tikai nauda vai manta nepadarīs bērnu populārāku vai mazāk populāru.
 |
Rakstam ir 20 komentāri |
Materiāls publicēts sadarbībā ar  |
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo, Dzirnavu iela 105, Rīga, LV-1011, tālr. 177
© 2005 SIA Lattelecom, visas tiesības paturētas.
